Meistarklases dalībnieku izceptās īpašas kūkas iepriecinās arī palīdzības organizācijas “Latvijas Sarkanais Krusts” krīzes situācijās nonākušās māmiņas, kuru ikdiena tā jau ir rūpju pilna.

Meistarklasi vadīja “Rīgas Dzirnavnieks” maizniekmeistars Edgars Grāvītis un uzņēmuma kūku eksperte Nataļja Lagzdiņa, kuri bija sagatavojuši kūku receptes, kā arī dažādas kūku pildīšanas un garnēšanas tehnikas. Tālāk izceptās kūkas tiks skaisti iesaiņotas un katrs dalībnieks savas izceptās tortes varēja aizvest savai mammai.

Kūku meistarklases īpašie vēstneši bija Elita Patmalniece, Oļegs Sorokins, Lelde Lietaviete, Māris Olte un AS “Rīgas Dzirnavnieks” direktore Anita Skudra, kas ar izceptajām kūkām iepriecināja arī krīzes centra “Burtnieki” māmiņas.

Anita Skudra, AS “Rīgas Dzirnavnieks” direktore: “Par tradīciju ir kļuvušas AS “Rīgas Dzirnavnieks” maizniekmeistara Edgara Grāvīša rīkotās “Hercogs” kūku un maizes meistarklases, kuras notiek par godu dažādiem svētkiem un notikumiem Latvijā, ar mērķi popularizēt mājās gatavošanas tradīcijas. Šogad šo meistarklasi veltījām ne tikai kūku cepšanas prasmju apgūšanai un lai Māmiņdienas rītā iepriecinātu mammas, bet arī labdarībai, lai iepriecinātu bērnu māmiņas krīzes centrā.”

Meistarklasē tika cepta “Hercogs Svētku samta kūka” ar dažādiem pildījumiem un dekoriem, kā arī tēja kūciņas ar garnējumiem dažādās formās.

Edgars Grāvītis, “Rīgas Dzirnavnieks” maizniekmeistars: “Šajā meistarklasē guvām ieskatu vairākām jaunām lietām. Pirmkārt, kā izcept kūku Latvijas karoga krāsā, kas ir īpašs mūsu kā ražotāja veltījums Latvijai tās nozīmīgās jubilejas gadā. Otrkārt, kā izcept kūciņas, izmantojot pašbriestošos miltus, kas pilda “cepampulvera” funkciju. Jāmin, ka šie milti ir jaunums Latvijas virtuvē, bet pasaulē tie ir ļoti iecienīti. Treškārt, mūžīgais izaicinājums ir skaista dekorēšana, jo mēs mīlam ēst kūkas arī ar “acīm”. Šoreiz nodemonstrējām, ka tas ir tikpat viegli kā izcept kūku. Ļoti ceru, ka šī meistarklase pamudinās daudzus mazos un lielos šo svētdien iepriecināt savas māmiņas viņu dienā!”

AS “Rīgas Dzirnavnieks” ir viens no lielākajiem graudu pārstrādātājiem Baltijā ar ilgām miltu ražošanas tradīcijām. Uzņēmums ražo un pārdod graudu pārstrādes produktus – visu veidu kviešu un rudzu miltus, miltu maisījumus, pārslas, placinātus graudus un putraimus industriālajiem patērētājiem, kā arī fasēto produkciju individuālam patēriņam ar zīmoliem “Herkuless”, “Hercogs” un “Īsta saimniece”.

The post “Rīgas Dzirnavnieks” rīko meistarklasi ar Māmiņdienas kūku cepšanu first appeared on 15min.lv.

“Abavas ģimenes vīna darītavai šis ir ļoti nozīmīgs apbalvojums, jo pateicoties 2012. gadā izveidotajai vīna darītavas preču zīmei, mūsu dzērieni ir kļuvuši viegli atpazīstami gan Latvijā, gan pasaulē. Pirmajos divos uzņēmuma darbības gados mūsu vīna pudeles rotāja uzņēmuma juridiskais nosaukums “Abavas dārzi”, taču, kad pēc vasarīgas peldes Abavas upē, ievērojām, cik daudz mums apkārt ir spāru, nolēmām, ka turpmāk spāri izmantosim kā simbolu saviem dzērieniem,” stāsta vīna darītavas saimnieks Mārtiņš Barkāns.

Preču zīme gadu gaitā ir attīstījusies un mainījusies, un tās izaugsmē ir piedalījušies vairāki dizaineri – Daila Sniedze, Vitālijs Suseklis, Jānis Lauznis un Inta Fišere. 2016. gadā vīna darītava uzsāka pirmos soļus dzērienu realizēšanā ārvalstīs un tas radīja jautājumu par mūsu preču zīmes reģistrāciju. Spāre ir populārs simbols un arvien vairāk ievērojām, ka tas tiek izmantots arī vīna pudeļu noformējumā. Tas pamudināja rīkoties un 2017. gadā pabeidzām Eiropas preču zīmes reģistrācijas procesu. “Prieks par augsto novērtējumu ir milzīgs, un pateicamies gan žūrijai, gan interneta balsotājiem. Mūsu uzņēmums strauji aug un vēlamies, lai mūsu spārīte nestu prieku un svētkus arī turpmāk,” piebilst Abavas saimniece Liene Barkāne.

ABAVAS vīna darītava ir dibināta 2010. gadā un septiņu gadu laikā kļuvusi par Latvijas vadošo vīna darītavu. Sortimentu veido divdesmit divi dažādi dzērieni gan no pašu dārzā audzētām vīnogām, gan Latvijā vāktiem augļiem un ogām. 2017. gadā vīna darītavas apgrozījums pieauga par 40% un sasniedza 645 tūkstošus eiro. 2018. gadā uzņēmuma izaugsme turpinās un patreiz mūsu dzērieni arī pieejami jau desmit Eiropas valstīs ārpus Latvijas. 2018. gada pavasarī durvis ir vēris ABAVAS vīna pagrabs un vīna bārs, kur laipni aicināti paviesoties visi, kurus interesē vīna darīšanas process un ABAVAS dzērieni. Gaidām ciemos!

The post Abavas ģimenes vīna darītavas preču zīme uzvarējusi konkursā “Gada preču zīme pasaulē” first appeared on 15min.lv.

Aizvien vairāk izvēlas tītara gaļu

Vērojot tendences Rimi pircēju vidū, cūkgaļas patēriņš krītas, bet aizvien augošs ir putnu gaļas – vistas, tītara – patēriņš. Ja vēl pirms gada tītara gaļa nebija tik iecienīta, šobrīd pieprasījums Rimi veikalos pēc tās ir stabils – tā ir trešā populārākā aiz vistas un cūkas gaļas. Normunda Baranovska ieteikumi grila sezonas sākumam būs vienlīdz noderīgi gan dažādo gaļas veidu, gan arī zivju cienītājiem!

Gaļa un marinēšanas ilgums

Lai iemarinētos, gaļai būs nepieciešams no 12 stundām līdz trīs diennaktīm, atkarīgs no gaļas un tās audu blīvuma. Tītara un vistas gaļai būs nepieciešamas mazāks laiks marinēšanai, nekā, piemēram, liellopa vai jēra gaļai. Parasti zivis netur marinādēs ilgi, un marinādi neizvēlas pārāk skābu, jo grilējot zivs var izjukt. Tā vietā zivis var iemarinēt dažas (līdz 10) minūtes pirms to pagatavošanas. Normunds Baranovskis stāsta: “Ir vēl viens variants – ar otiņu uzklāt marinādi grilēšanas laikā. Šāda tipa marinādēm tiek pievienots vairāk saldinātāja (medus, cukura vai kļavu sīrupa), lai veidotu karamelizētu un kraukšķīgu garoziņu. Šīs marinādes lieto ātri pagatavojamiem grila ēdieniem – zivs filejām, dārzeņiem un jau gatavai gaļai, piemēram, iepriekš novārītām cūkgaļas ribiņām, kas iemarinētas barbekjū mērcē.”

Marinēšanas pamati

Lai marinētu gaļu, Rimi Gardēdis, pavārs Normunds Baranovskis iesaka marinādi gatavot, iejaucot garšvielas lielākā šķidruma daudzumā, lai tas pārklātu visu gaļu. Šis ieteikums gan nederēs, ja marinē gaļu vakuumā. Tad pietiks vien ar garšvielu maisījumu un nedaudz eļļas. Taukainākām gaļām izvēlies uz ūdens, dārzeņu vai citrusaugu sulas bāzes gatavotas marinādes, citādi tās var pārāk ātri apdegt. Ja gaļa vai zivs ir liesāka, gaļai vajadzēs piešķirt nedaudz sulīguma. To var iegūt, marinējot skābpiena produktos vai eļļas un citrusaugļu, kā arī skābo dārzeņu vai ogu marinādēs.

Pagatavošana

Kad esi izvēlējies marinādi, sagatavo gaļu vai dārzeņus, sagriežot tos sev iecienītākā izmēra gabalos. Pārklāj ar marinādi un liec vēsā vietā nostāvēties. Gaļas iesaka marinēt, uzliekot tās zem sloga. Tādā veidā garšas pilnīgāk savilksies. Ilgāk gatavojamām gaļām nevajadzētu izvēlēties pārāk cukurotas marinādes, tad gaļa var pārlieku ātri apdegt. Šāda tipa marinādes labāk lietot apslacīšanai dažas minūtes pirms pasniegšanas.

Ja esi visus jau gatavos garšvielu maisījumus izmēģinājis un vēlies pagatavot savējo, droši eksperimentē un ļaujies fantāzijai! Atceries, ka marinādei vajadzēs skābumu, sāļumu un saldumu, kā arī garšas noti no visas pasaules pieejamām garšvielām. Piešauj nedaudz arī asumiņu, un marināde būs izdevusies. Atceries, ka sāli, garšvielas un skābumu vari pievienot nedaudz vairāk, nekā gatavojot ikdienā, jo liela daļa marinādes paliks traukā.

Skābumam var izmantot etiķi, citrusaugļu sulas, kefīru, jogurtu, svaigi maltus tomātus, rabarberus un citus skābus produktus.

Receptes

Normunds Baranovskis iesaka dažus iecienītus garšvielu maisījumus, kurus noteikti varēsi izmēģināt šī gada grilēšanas sezonas laikā. Visas sastāvdaļas vari maisīt sev tīkamās proporcijās un veidot savu individuālo garšu. Šajos maisījumos tiek izmantotas kaltētās garšvielas, jo tās ir daudz spēcīgākas, bet tas nenozīmē, ka nevari izmantot svaigas. Sāls netiek norādīta, jo to iesakām pievienot pēc pagatavošanas. Visas šīs marinādes var veidot gan uz eļļas, gan kefīra vai ūdens bāzes.

Barbekjū garšvielu maisījums: malta saldā paprika, timiāns, ķiploku pulveris, čili, kajēnas pipari, brūnais cukurs.

Meksikāņu garšvielu maisījums: čili pulveris, raudene, kumins (savvaļas ķimenes), kajējas pipari, sīpols, svaigi čili, laims (sula un miziņa).

Itāļu garšvielu maisījums: timiāns, raudene, ķiploku pulveris, svaigs baziliks un svaigs rozmarīns, pētersīļi (olīveļļa, ja nepieciešams).

Vjetnamiešu garšvielu maisījums: zvaigžņu anīss, kanēlis, ķiploks, ingvers, piparmētra, laims (sula un miziņa).

Indijas garšvielu maisījums: kumins (savvaļas ķimene), koriandra sēklas, sinepju sēklas, čili pulveris, kurkuma pulveris.

Pikantais čili maisījums: ķiploku pulveris, kumins (savvaļas ķimenes), raudene, saldās paprikas pulveris, kajēnas pipari, čili piparu pulveris, pētersīļi.

Latviešu garšvielu maisījums: dilles, ķiploku pulveris, sīpols, lauru lapa, smaržīgie pipari, cukurs, etiķis vai citronskābe.

The post Atklājam grila sezonu: padomi gardām marinādēm first appeared on 15min.lv.

Nestlé izpilddirektors Marks Šneiders stāsta: “Plastmasas atkritumi ir viena no lielākajām ilgtspējas problēmām, ar kuru šodien saskaras visa pasaule. Tās risināšana prasa kolektīvu pieeju. Mēs esam gatavi rast risinājumus, lai samazinātu, atkārtoti izmantotu un pārstrādātu atkritumus. Mūsu mērķis ir līdz 2025. gadam pilnībā pāriet uz atkārtoti pārstrādājamo un izmantojamo iepakojumu.”

Uzņēmums koncentrējas uz trim galvenajām jomām: atteikšanās no nepārstrādājamo plastmasu izmantošanas; tādu plastmasu izmantošanas, kurām ir augstāks pārstrādes koeficients, veicināšana; atteikšanās no iepakojuma materiālu sarežģītām kombinācijām vai tās izmainīšana.

Atzīstot nepieciešamību pēc cikliskās ekonomijas attīstības, Nestlé ir gatava:

• uzņemties aktīvu lomu labi funkcionējošu savākšanas, šķirošanas un pārstrādes shēmu attīstībā visās valstīs, kuros darbojas uzņēmums;

• sadarboties ar vērtības radīšanas ķēdes partneriem un asociācijām, lai izpētītu dažādus iepakojuma risinājumus plastmasas izmantošanas samazināšanai un attīstītu jaunas pieejas plastmasas atkritumu likvidācijai;

• sniegt uz mūsu produktu plastmasas iepakojuma informāciju par iepakojuma pārstrādi, tādējādi palīdzot patērētājiem pareizi no tās atbrīvoties;

• veicināt pārstrādātās plastmasas tirgu, turpinot palielināt pārstrādātās plastmasas īpatsvaru mūsu iepakojumā, tostarp ievērojot prasību pēc 25% pārstrādājamo PET pudeļu Eiropā līdz 2025. gadam.

Nestlé solījuma pamatā ir apņemšanās nepieļaut, lai iepakojuma materiāls nenonāktu kā atkritumi jūrās, okeānos un ūdensceļos.

“Nestlé apņemšanās ir pareizais solis pareizajā laikā. Ņemot vērā plastmasas atkritumu piesārņojuma problēmu uz sauszemes un okeānā, mums ir nepieciešama visaptveroša globāla pieeja gan no industrijas, gan no politiķiem un patērētājiem. Ambiciozais plāns – pilnībā pāriet uz pārstrādājamo un atkārtoti izmantojamo iepakojumu līdz 2025. gadam – palīdzēs risināt plastmasas atkritumu problēmu, un mūsu mērķis – iesaistīties infrastruktūras attīstībā – ir ārkārtīgi nozīmīgs, jo mums ir jādarbojas globālā mērogā, ” norāda Eiropas Parlamenta deputāte Gesine Meisnere (Gesine Meissner).

“Nestlé” ir pasaulē vadošais kvalitatīvu pārtikas produktu ražotājs. Uzņēmums darbojas gandrīz visās pasaules valstīs, nodarbinot apmēram 330 tūkstošus strādājošo.

The post Nestlé plāno līdz 2025. gadam pilnībā pāriet uz atkārtoti pārstrādājamo un izmantojamo iepakojumu first appeared on 15min.lv.

Tējai jāuzlej nevis mutuļojošs ūdens, bet karsts

Vislabāk medu lietot ar karstu, nevis, piemēram, verdošu ūdeni, jo karstumā medus zaudē savas ārstnieciskās īpašības. Maksimālu labumu no medus jūs iegūsiet, ja to pievienosiet jau gatavai atdzesētai tējai.

Tējai jāļauj ievilkties dabiski

Tējai ievelkoties nevajag likt traukam virsū vāku, jo tai jāievelkas dabiski. Tai pašai ir jāizstrādājas. Ievilkšanās laiks atšķiras no tējas – ja izmantojama zāļu tēju, mērcēšanas/ievilkšanās laiks ir līdz pat 20 minūtēm.

Medu neiesaka likt tējā, bet tikai klāt palaizīt

Noteikti daudzi ir iecienījušies tējai pievienot lielu karoti ar medu, lai aizstātu cukura saldumu, tomēr, tas nav ieteicams. Diennaktī ir pietiekami apēst vienu līdz divas ēdamkarotes medus, lai organismu nodrošinātu ar visām, medū esošajām vērtīgajām vielām. Savukārt tēju iespējams daudz labāk izbaudīt bez papildus elementiem un garšām, medu tikai palaizot klāt.

Tējas var izmantot arī vannām

Vai zināt, ka tējas ir lielisks veids, kā pagatavot kompresi vai vannas pauniņas? Dabīgās zālītes ir lielisks veids, kā uzveikt veselības problēmas un cīnīties ar bezmiegu!

Padzerot tēju, tās biezumus varat izmantot arī vēlāk, lai izveidotu kompresi un izmantot, kur nepieciešams.

Tēja ar medu ir lielisks veids, kā uzlabot veselība, noskaņojumu un sniegt mundrumu, norāda Latvijā “Turaidas” vadītāja Zigrīda Manteja, piebilstot, ka tēja ir dabas dots brīnums un tās dzeršanu vienmēr ir ieteicams izbaudīt!

The post Praktiski padomi pareizai tējas dzeršanai ar medu! first appeared on 15min.lv.

1. mīts: Ūdens ar garšas piedevām ir kaitīgāks nekā parastais ūdens. Latvijas iedzīvotāju vidū ir vērojama tendence vairāk izvēlēties ūdeni ar aromatizētājiem, kas skaidrojams ar tieksmi pēc veselīga dzīvesveida, jo ūdens ar augļu vai ogu garšām tiek uzskatīts par stapposmu starp limonādēm, sulām un minerālūdeni. “Tieši šī iemesla dēļ piedāvājām izvēlei divus jaunus ūdens veidus – ar dabīgu citrona un dzērveņu garšu,” stāsta “Venden” izpilddirektors, “tajā pašā laikā sabiedrībā pastāv mīts, ka ūdens ar garšas piedevām ir kaitīgāks par parasto ūdeni.” Uztura speciāliste Ksenija Adrijanova skaidro: “Ir jāpievērš uzmanība pudeles etiķetei: ja sastāvā ir norādīts cukurs, tādā gadījumā nebūtu ieteicams izvēlēties šo ūdeni. Veikalu plauktos ir sastopami tādi ūdens veidi, kuros cukura ūdens nav mazāks kā limonādēs, turklāt lepojas ar uzrakstu “sport” uz šāda veida pudeles. Tajā pašā laikā ir arī ūdens ar garšām, kurš nesatur cukuru, kas vienlaikus kalpo par lielisku izvēli tiem, kuri ir atteikušies no limonādēm, bet joprojām nevar izbaudīt minerālūdens garšu.”

2. mīts: “Sport” ūdens sastāvā esošais magnijs palīdz muskuļiem ātrāk atjaunoties pēc sporta nodarbībām. Uztura speciāliste skaidro – magnija pievienošana dzeramajā ūdenī, nenozīmē, ka tas veicinās muskuļu atjaunošanos pēc treniņa: “Diemžēl nav šādu pētījumu, kas pierādītu, cik daudz magniju saturošu ūdeni ir nepieciešams dzert, lai organisms ātrāk atjaunotos – šāds uzskats ir tikai mīts. Kaut arī magnija un B6 vitamīna kombinācija palīdz novērst krampju rašanos, dotajā gadījumā runa, pirmkārt, ir par vitamīniem, otrkārt, tiek runāts par noteiktu daudzumu, ko nevar attiecināt uz ūdens patēriņu,” komentē uztura speciāliste. Pircējus bieži vien piesaista “sport” uzraksts uz pudeles etiķetēm, savukārt Aldis Škutāns skaidro, ka lielākoties šāds uzraksts neliecina par ūdens maģiskajām spējām: “Kā piemēram, mūsu ūdenim ir “sport” uzraksts tā iemesla dēļ, ka šāda veida pudele ir ērta izmantošanai trenējoties uz trenažiera, braukšanai uz velosipēda vai mašīnā. Citiem vārdiem sakot – paredzēta aktīvam dzīvesveidam.”

3. mīts: Nedrīkst daudz dzert minerālūdeni. Sākotnēji lietošanai mājas apstākļos, bija pieejams tikai ārstnieciskais ūdens, kas saturēja paaugstinātu minerāļu un sāļu daudzumu, bet šie laiki jau sen ir pagājuši. Šobrīd minerālūdens iedalās četrās kategorijās: ūdens ar zemu, mērenu un augstu mineralizācijas pakāpi un dziednieciskais minerālūdens. Šī klasifikācija balstās ūdens sastāvā dominējošajos sāļos, tādēļ – jo sāļāka ir ūdens garša, jo augstāka ir mineralizācijas pakāpe. Tomēr lauvas tiesa ūdens piedāvājuma, kuru šodien var iegādāties veikalu plauktos, atšķiras ar pieļaujamo mineralizācijas pakāpi, un to var lietot neierobežotā daudzumā, bet var sastapt arī dziedniecisko ūdeni. Tādēļ uztura speciāliste pirms ūdens iegādāšanās iesaka pārbaudīt ūdens mineralizācijas pakāpi, lai tas būtu optimālā līmenī, bet ne paaugstināts. “Ne reti daudzi neatšķir minerālūdeni no dzeramā ūdens, ņemot vērā, ka abi ūdens veidi tiek pārdoti veikalos un izskatās ļoti līdzīgi. Tomēr vēlams dot priekšroku minerālūdenim, jo tas, atšķirībā no dzeramā ūdens, tiek mazāk pakļauts apstrādei, ko diemžēl nevar attiecināt uz dzeramo ūdeni.”

4. mīts: Treniņu un sacensību laikā nedrīkst dzert ūdeni. Cilvēku vidū, kuri nesen ir uzsākuši pastiprināti nodarboties ar sportu, viedoklis par ūdens uzņemšanu treniņu laikā ir atšķirīgs. Balstoties pieņēmumā, ka agrāk profesionāliem sportistiem sacensību laikā nebija ļauts dzert ūdeni, uzskatot, ka tādā veidā viņi kļūst lēnāki un grūtāk ir veicami manevri, tādēļ arī šodien daudzi izvairās dzert ūdeni sporta nodarbību laikā. Tomēr patiesībā dzert ūdeni drīkst un pat ir nepieciešams. “Treniņu laikā optimālākais risinājums ir uzņemt nelielu ūdens daudzumu ik pēc 15 minūtēm,” stāsta trenere Sendija Gabriela Oficiere, “ja izdzert pārāk lielu daudzumu ūdens, tiešām būs grūti aktīvi trenēties, bet tas noteikti nenozīmē, ka nedrīkst dzert ūdeni.”

5. mīts: Nedrīkst dzert ūdeni 30 minūtes pirms un pēc ēšanas. Uztura speciāliste komentē, ka tas ir plaši izplatīts mīts: “Pastāv uzskats, ka uzņemtais ūdens daudzums šķīdina kuņģa sulu, kas pasliktina pārtikas gremošanu, tādējādi sekmējot liekā svara palielināšanos. Patiesībā tas ir aplams uzskats: nerekomendējams uzņemt ūdeni, kad pārtika mutē vēl nav sakošļāta. Sākotnēji pārtika ir labi jāsakošļā un jānorij, tikai pēc tam var uzdzert ūdeni. Šajā kontekstā vecākiem nepieciešams sekot līdzi, vai bērni ēd pareizi. Bet uzskats, ka nedrīkst dzert ūdeni pusstundu pirms un pēc pārtikas uzņemšanas, ir mīts,” skaidro Ksenija.

The post Pasaules ūdens diena: 5 izplatītākie mīti par ūdeni first appeared on 15min.lv.

“Jaunā ražošanas iekārta mums paver vēl nebijušas iespējas radīt jaunus un interesantus produktus, un turpināt iepriecināt “Laima” produktu cienītājus. Pašlaik notiek jauno produktu izstrāde, lai jau nākamajā gadā mēs varētu laist klajā jaunus un nebijušus produktus kā vietējā, tā eksporta tirgos,” komentē Dana Erciņa–Užāne, “NP Foods” Komunikācijas direktore.

Pateicoties jaunajai ražošanas iekārtai, “Laima” varēs attīstīt jaunus produktus un dažādot produkciju konfekšu kārbu, sveramo konfekšu un šokolādes batoniņu segmentos, vienlaikus palielinot ražošanas jaudas un apmierinot pieaugošo pieprasījumu kā vietējā, tā eksporta tirgos. Dānijā ražotā konfekšu ražošanas iekārta iegādāta “Augstas pievienotās vērtības produktu attīstības” projekta ietvaros par kopējo summu 1 237 000 eiro.

Savukārt Vācijā ražotais konfekšu iepakošanas robots, kas iegādāts “Konfekšu iepakošanas tehnoloģiskā procesa robotizācijas” projekta ietvaros, ļaus ātrāk un efektīvāk veikt produktu iepakošanu, kā arī uzlabot produktu kvalitāti. Konfekšu iepakošanas robota iegādē ieguldīti 535 000 eiro.

Attīstības projektu kopējās attiecināmās izmaksas ir 1 772 000 eiro un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums ir 45%.

The post Ieguldot 1,7 miljonus eiro, Laima attīsta konfekšu ražošanu first appeared on 15min.lv.

“Pasākumā piedalījās žurnālisti, zemnieki, kuri ražo pienu un uzņēmumu vadītāji, profesionālo vidusskolu skolotājas, kuras māca topošos pavārus, – visus šos cilvēkus interesē viena svarīga tēma – piens un tā produkti, to ieguve un izmantošana. Patiesībā piens ir baltais zelts un mēs ar šo pasākumu vēlamies visiem klātesošajiem to atgādināt, lai šo produktu pienācīgi novērtētu un izmantotu uzturā,” rezumē Vanda Davidanova, biedrības “Siera klubs” valdes priekšsēdētāja

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes loceklis Guntis Gūtmanis: “Mēs esam patrioti šajā valstī un strādājam valsts labā. Eiropas Piena Tirgus Observatorijas dati par piena cenām Eiropas Savienības ietvaros skaudri parāda realitāti – vidējā Latvijas iepirkuma cena ir mainījusies. Ja 2014.gada sākumā tā bija 34,20 eiro centi par litru, tad šī gada oktobrī tā jau ir nokritusi līdz 20,21 eiro centiem par litru. Esošajā situācijā jāsaprot, ka piena ražotājs nevar “izslēgt” pusi kūts un neražot pienu, kamēr ir krīze un pēc krīzes darbību atsākt. Bieži netiek domāts par to, ka piena ražotājs nodarbina daudz darbinieku un maksā nodokļus – uztur dzīvi laukos. Jebkura saimniecība šajos apstākļos mēģina rast izeju, gan cenšoties samazināt pašizmaksu, gan atsevišķās situācijās pats ražotājs kļūst par mazo pārstrādātāju, kā arī aizvien lielāka daļa apvienojas kooperatīvos, kas dod iespēju vienoties par lielāku piena iepirkuma cenu. Ražotāji aicina katru pircēju veikalā pērkot piena produktu apskatīties iepakojumu un pirkt Latvijā ražotus produktus. ”

“Krievijas embargo padziļināja piena krīzi pasaulē, ko visvairāk izjuta Baltijas valstīs un jo sevišķi Latvijā. Pasaules piena krīzes pazīmes jau bija jūtamas 2014.gada vidū. Svaigpiena vidējā iepirkuma cena šī gada 8 mēnešos samazinājusies par 29% salīdzinot ar 2014.g. 8 mēnešiem. Savukārt iepirkuma apjoms praktiski nav samazinājies (-0,4%). Piena pārstrādātāji pienu turpina iepirkt tādā pašā apjomā kā līdz šim, kas nozīmē, ka ir atrasti gan jauni eksporta tirgi, gan jauni produkti. Krievijas vietu daļēji ir kompensējusi Vācija un tādi jauni eksporta tirgi kā Ēģipte, Turcija, Gruzija, Tunisija, Serbija, Japāna u.c., kā arī cerības uz Ķīnas tirgu. Esam gandarīti, ka Latvijas saražoto eksporta produktu apjoms ir pieaudzis par 10%, kas ir vērā ņemams sasniegums un nozīmē to, ka piena pārstrāde ir atradusi citus tirgus, kā arī spējusi vairāk pārdot,” apgalvo Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

SIA Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju asociācijas ciltsdarba speciāliste Māra Baranovska:” Kopumā Latvijā šajos gados noticis darbs pie dažādām šķirnēm, kā Latvijas zilā, Latvijas sarkanā, Latvijas sarkanraibā, Latvijas melnraibā un Latvijas brūnā. Latvijā tagad dominējošās šķirnes ir Vācijas sarkanā, Dānijas sarkanā, Zviedrijas sarkanraibā un Holšteinas melnraibās šķirnes govis (gandrīz puse ganāmpulku). Pagājušā gadsimta sākumā īpašu vērību veltīja tauku satura pieaugumam pienā. Mūsdienās kopējā tendence ir mainījusies un šķirnes uzlabošanā lielāku vērību veltī olbaltuma saturam pienā. Pasaulē uzskata, ka sarkano šķirņu grupas govīm tā iedzimtība ir stipri augstāka nekā melnraibo šķirņu govīm. Lai paaugstinātu olbaltuma saturu, jāņem vērā, ka šķirnes izkopšana ir ilgstošs process, jo olbaltuma iedzimtības koeficients ir zems un tā noturībai vajadzīgas vairākas paaudzes, stabilu iedzimtību var iegūt apmēram 4 paaudzēs, tas ir pēc 20 – 25 gadiem.”

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis: “Nemainīgi piena produktu topā visos Latvijas reģionos ir pasterizēts piens. Otro vietu ieņem krējums un trešo biezpiens, kas liecina, ka ikdienā tos lietojam kā pamatproduktus. Bet tajā pašā laikā pircējiem ir arī interese par jaunām garšām un jauniem produktiem, kā, piemēram, pēdējā laika pieprasījuma aktualitātes ir kazas piens, mazkaloriju produkti, lielgraudu biezpiens un mājas siers, arī Bio un eko produkti, tāpat pieaug tendence pēc lielākiem iepakojumiem biezpienam. Arī siera noietu var palielināt, paralēli tradicionālajam piedāvājumam, meklējot jaunus risinājumus. Svarīgākais jebkuram produktam ir – kvalitātes noturība, produktu un izejvielu izsekojamība, kā arī informācija par produktu un ražotāju. Ar katru gadu tirgotāji aizvien vairāk fokusējas uz pircēju interesēm, sadarbība pieaug un tiek strādāts gan pie produktu daudzveidības, gan kvalitātes.”

Sarmīte Babāne LOSP projektu vadītāja: “Latvijā ir tik daudz un dažādi piena produkti un arī daudz un dažādi nozarē iesaistītie, bet gribam īpašu paldies izteikt LOSP dalīborganizācijām, kas popularizē piena produktus un veicina to noietu. Paldies Vandai Davidanovai, biedrības “Siera klubs” valdes priekšsēdētājai – prieks sadarboties!”

The post Piena produkti – Latvijas baltais zelts first appeared on 15min.lv.

“McDonald’s” Bezmaksas brokastu diena norisināsies no plkst. 6.00 līdz plkst. 10.00. Šajā laikā tajos “McDonald’s” restorānos, kuros ir pieejama brokastu ēdienkarte, pirmajiem 500 viesiem bez maksas tiks pasniegti gardie “McMuffin” ar brokastīs iecienītajām olām un bekonu. Brokastu piedāvājums ir pieejams kopumā 10 “McDonald’s” restorānos Latvijā, izņemot t/c “Alfa” un t/c “Spice” restorānus.

“McDonald’s” brokastu ēdienkarte piedāvā brokastu maltīti, kas piemērota dažādām gaumēm un ēšanas paradumiem. Ēdienkartē iekļauts dabīgais jogurts ar svaigām ogām, kafija, tēja, sulas un citi dzērieni, sviestmaizes ar vistas gaļu vai cūkgaļu un svaigiem dārzeņiem, plašs “McMuffin” klāsts ar olām, bekonu un sieru, kā arī “McToasts”.

“Esam priecīgi, ka “McDonald’s” brokastu ēdienkarte pieejama arī Latvijas iedzīvotājiem. Ņemot vērā brokastu maltītes nozīmīgo lomu ikdienas uzturā, “McDonald’s” brokastu ēdienkarte piedāvā plašu svaigi pagatavotu, gardu un sabalansētu ēdienu klāstu, kas pielāgots brokastu vajadzībām, nodrošinot nepieciešamās uzturvielas un sniedzot enerģiju” stāsta Marius Stonkus, “McDonald’s” mārketinga vadītājs Baltijas valstīs. Pirms diviem gadiem “McDonald’s” sāka piedāvāt brokastu ēdienkarti Igaunijā, kur brokastu piedāvājums īsā laikā ieguva plašu popularitāti iedzīvotāju vidū, savukārt šogad brokastis sāka piedāvāt arī Latvijas iedzīvotājiem. Pašlaik “McDonald’s” brokastu piedāvājums pieejams jau visās trīs Baltijas valstīs.

Brokastu ēdienkarte “McDonald’s” restorānos ir piejama katru rītu – darba dienu rītos no plkst. 6.00 līdz plkst. 10.00, sestdienās un svētdienās no plkst. 6.00 līdz plkst. 11.00. Šajā laikā darbojas tikai brokastu ēdienkartes piedāvājums, savukārt ierastā “McDonald’s” ēdienkarte ir pieejama pēc brokastlaika beigām.

“Snapshots” aptaujas rezultāti liecina, ka 94% Latvijas iedzīvotāju uzskata brokastis par dienas svarīgāko ēdienreizi. Neraugoties uz brokastu nozīmīgo lomu uzturā, pie biežākajiem iemesliem, kādēļ brokastis netiek ēstas, aptaujas dalībnieki min laika trūkumu (40%) un nepatiku pret maltītes gatavošanu (9%).

The post “McDonald’s” rīko pirmo Bezmaksas brokastu dienu Latvijā first appeared on 15min.lv.

Kā liecina “Latvijas balzams” dati, kopš 2000. gada, kad tika uzsākta sidra “Lucky Dog” ražošana, līdz šodienai saražoti 28 milj.143 tūkst. 450 litru šī vieglā raudzētā alkoholiskā dzēriena. Zīmola “Lucky Dog” vadītāja Kristīne Zūpa-Rasimāviča, norāda, ka raudzēto dzērienu, tajā skaitā sidru, īpatsvars kopējā alkoholisko dzērienu patēriņa struktūrā ir salīdzinoši neliels – virs 2%, taču pēdējo gadu laikā novērotās dzīvesstila tendences liek domāt, ka sidra popularitāte pieaugs.

Uzņēmuma tehnologi atceras – ceļš no ieceres līdz gatavam produktam bijis diezgan ilgs, kā arī tolaik nav bijusi stingra pārliecība, vai patērētāji pieņems šo Latvijai neraksturīgo produktu, jo sidra tradīcijas šeit ir jaunas un tikai attīstās. Tomēr risks un inovācijas attaisnojušies – “Lucky Dog” jau 15 gadus ir pārdotāko sidru vidū Latvijā.

Garšu izvēles ziņā Latvijas patērētāji ir diezgan konservatīvi un dod priekšroku pārbaudītām vērtībām, kā arī saldākiem dzērieniem. Tādēļ “Lucky Dog” sausā sidra variācijas tirgū parādījās tikai 2013.gadā. Daudzu gadu garumā, nodrošinot vairāk nekā pusi no pārdošanām, visiecienītākie ir ābolu sidrs ar bumbieru garšu un ābolu sidrs ar vaniļas garšu. Populārs kļūst arī “Lucky Dog” bumbieru sidrs jeb perijs.

The post Pirmajam Latvijā ražotajam sidram Lucky Dog jau 15 gadu first appeared on 15min.lv.