Advertise with Googlier.comAtjaunotne - Eiropas savienība
http://atjaunotne.lv/taxonomy/term/236/0
lvKo nozīmē Krievijas ultimāts Rietumiem?
http://atjaunotne.lv/articles/ko-nozime-krievijas-ultimats-rietumiem
<p style="text-align: justify;">Vai Krievijas aktivitātes pie Ukrainas robežām ir blefs, vai tomēr nopietni draudi? Piedāvājam iepazīties ar franču vēsturnieces <strong>Fransuāzas Tomas</strong> domām par starptautisko situāciju un Krievijas faktisko ultimātu Rietumu pasaulei. Paldies <strong>Jānim Rožkalnam</strong>, kurš piedāvājis raksta tulkojumu. Raksta autore uzskata, ka divu līgumu piedāvājums ir nopietnākā šantāža kopš Aukstā kara laikiem, ko tiecas īstenot Putina režīms. Kas Maskavai liek domāt, ka Rietumu pasaule tieši šobrīd ir vāja? Ko darīt?</p>
<p style="text-align: justify;"><strong>Fransuāza Toma.</strong> <strong>Ko nozīmē Krievijas ultimāts Rietumiem?</strong></p>
<p style="text-align: justify;">
</p><p><a href="http://atjaunotne.lv/articles/ko-nozime-krievijas-ultimats-rietumiem" target="_blank">lasīt vairāk</a></p>http://atjaunotne.lv/articles/ko-nozime-krievijas-ultimats-rietumiem#commentsASVaukstais karšBaltijaEiropas savienībaKrievijaNATOUkrainaPolitikaSat, 08 Jan 2022 17:27:12 +0000301 at http://atjaunotne.lvVai bērnam iespējamas 2 mātes?
http://atjaunotne.lv/articles/vai-bernam-iespejamas-2-mates
<p style="text-align: justify;">Piedāvājam izlasīt interviju ar <strong>Agnesi Irbi</strong> - filoloģijas zinātņu doktori, konservatīvās ievirzes tīmekļa žurnāla “TELOS” galveno redaktori. A. Irbe bažījas par dabiskās ģimenes aizsardzību pret globālo ideoloģiju uzbrukumiem un ES spiedienu uz tās dalībvalstīm, lai gan ģimenes izpratne un politika ir katras dalībvalsts kompetencē. Viņa pierāda, ka bioloģiski bērnam nevar būt 2 mātes. Šajā jautājumā "<span style="color: #404040; font-family: Verdana, Helvetica, Arial, sans-serif;">nevar būt centriskās pozīcijas. Vai nu esat par, vai pret. Vai nu var būt divas mātes, vai ir tikai viena. Nevar būt pusotra".</span></p>
<p style="text-align: justify;"><strong>Agnese Irbe: Ja ES spiež Bulgāriju ierakstīt bērna dzimšanas apliecībā divas mammas, tad vairs nesaprotu, kur esam iestājušies</strong>.</p>
<p style="text-align: justify;">
</p><p><a href="http://atjaunotne.lv/articles/vai-bernam-iespejamas-2-mates" target="_blank">lasīt vairāk</a></p>http://atjaunotne.lv/articles/vai-bernam-iespejamas-2-mates#commentsdabiska ģimeneEiropas savienībaideoloģijakonservatīvismslaulībaLGBT ietekmemātetēvsSabiedrībaSat, 08 Jan 2022 13:19:36 +0000300 at http://atjaunotne.lvKas mūs vieno Latvijā un Eiropā?
http://atjaunotne.lv/articles/kas-mus-vieno-latvija-un-eiropa
<p>Filozofe, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķe, LU Filozofijas un socioloģijas institūta direktore, profesore <strong>Maija Kūle</strong>, atbildot uz intervijas jautājumiem<em> Neatkarīgās rīta avīze</em>s žurnālistam <strong>Viktoram Avotiņam</strong>, vērtē mūsu kopā būšanas potenciālu Eiropā un Latvijā, kopīgās vērtības, vēlmi apturēt latviešu tautas iznīkšanu.</p>
<p class="intro"><strong>Filozofe Maija Kūle: Eiropas Savienība šobrīd irst pa vīlēm</strong></p>
<p style="text-align: justify;"><strong></strong></p>
<p><a href="http://atjaunotne.lv/articles/kas-mus-vieno-latvija-un-eiropa" target="_blank">lasīt vairāk</a></p>http://atjaunotne.lv/articles/kas-mus-vieno-latvija-un-eiropa#commentsbrīvībaEiropas civilizācijaEiropas savienībafilozofijaizglītībakultūras politikaLatvijavērtībasKultūraMon, 10 Jul 2017 18:37:20 +0000236 at http://atjaunotne.lvKo darīt ar patvēruma meklētājiem?
http://atjaunotne.lv/articles/ko-darit-ar-patveruma-mekletajiem
<p>Sabiedrībā virmo kaislības par valdības lēmumu uzņemt 250 patvēruma meklētājus (solidarizējoties ar ES valstīm, kuras skārusi patvērumu meklētāju krīze). Saeimas priekšsēdētāja jau paudusi vēlmi šo jautājumu apspriest Saeimā. Noticis arī NVO pikets pie MK. Piedāvājam divas publikācijas: 1) <strong>Ēriks Jēkabsons</strong> pauž bažas vai problēmas neadekvāta risināšana nav atbalsts organizētajai noziedzībai; 2) <strong>Inese Ejugbo</strong> mēģina aprakstīt kā tiks noteikts patvēruma meklētāju, ekonomisko vai politisko bēgļu statuss, kādi viņiem paredzēti dzīves apstākļi, pabalsti. Pievienojam klāt arī šī raksta izraisītās komentētāju diskusijas un argumentus par un pret patvēruma meklētāju uzņemšanu. [<strong>JAUNA ZIŅA!</strong> NB! Pievienots 3) zviedru žurnālstes <strong>Ingrīdas Karlkvistas</strong> raksts "Esmu zviedriete, bet dzīvoju "Absurdistānā"", kurā skarbi raksturota sitācija ar imigrantiem Zviedrijā]</p>
<p><strong></strong></p>
<p><a href="http://atjaunotne.lv/articles/ko-darit-ar-patveruma-mekletajiem" target="_blank">lasīt vairāk</a></p>http://atjaunotne.lv/articles/ko-darit-ar-patveruma-mekletajiem#commentsĀfrikabēgļideportācijaEiropas savienībaekonomiskie migrantiglobalizācijaimigrācijanelegālie imigrantinoziedzībapabalstipatvēruma meklētājiPolitikaFri, 07 Aug 2015 23:04:21 +0000200 at http://atjaunotne.lvEirozonas nedienas
http://atjaunotne.lv/articles/eirozonas-nedienas
<p style="text-align: justify;"><strong></strong>Kāpēc eirozona ir salīdzinoši vāja? Vai iemesls tam ir tikai Grieķijas parādi? Kāpēc ar eiro ieviešanu Latvijā cerētās investīcijas un vispārējā attīstība kavējas? Šādus un līdzīgus jautājumus šķiet uzdevis sev ir katrs. Savus apsvērumus izsaka arī Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons. Piedāvājam viņa analīzi, kas publicēta portālā Delfi. Pievienojam arī pēc raksta atrodamās dažas komentētāju replikas. Viņi pauž bažas gan par brīvās tirdzniecības līgumiem ar daudz spēcīgāko ASV, gan par nevienlīdzību ES valstu starpā, gan par milzīgo parādu apjoma pieaugmu pasaulē.</p>
<p style="text-align: justify;"><strong>Kur slēpjas eirozonas vājums?</strong> Autors: <strong>Gundars Dāvidsons</strong>, Latvijas Bankas ekonomists</p>
<p style="text-align: justify;">
</p><p><a href="http://atjaunotne.lv/articles/eirozonas-nedienas" target="_blank">lasīt vairāk</a></p>http://atjaunotne.lv/articles/eirozonas-nedienas#commentsASVbankasEiropas savienībaeirozonafinansesglobālā ekonomikanacionāla valstsparādiEkonomikaMon, 27 Jul 2015 20:42:35 +0000199 at http://atjaunotne.lvGRIEĶIJAS EPOPEJA
http://atjaunotne.lv/articles/griekijas-epopeja
<p style="text-align: justify;"><img src="/sites/default/files/The-Acropolis.jpg" style="margin: 5px; float: right;" class="lightbox" height="200" width="300" />Grieķijas valdība iet uz „kompromisu” ar aizdevējiem! Kompromiss satur solījumus privatizēt lielākās Grieķijas ostas un pārdot akcijas valsts telekomunikāciju uzņēmumā. Līdzās 1) pēdējai ziņai par sarunām, piedāvājam divu autoru viedokļus par situāciju Grieķijā. 2) Banku ekonomists <strong>Pēteris Strautiņš</strong> mēģina izskaidrot Grieķijas ekonomikas vājināšanos ar [nesagatavotu?] iestāju eirozonā, 3) <strong>Sergejs Ancupovs</strong> ir skarbāks un Grieķijas likstās vaino nemākulīgo SVF un citu ekspertu politiku, kam akli klausījušas iepriekšējās Grieķijas valdības. Tās dēļ ekonomiskās atlabšanas vietā – piedzīvots vēl dziļāks kritums.</p>
<p><strong>Grieķijas un ES sarunas par kredītu restrukturizāciju un reformām.</strong></p>
<p style="text-align: justify;"><strong></strong></p>
<p><a href="http://atjaunotne.lv/articles/griekijas-epopeja" target="_blank">lasīt vairāk</a></p>http://atjaunotne.lv/articles/griekijas-epopeja#commentsEiropas Centrālā bankaEiropas savienībaekonomikaGrieķijakreditēšananacionāla valstsparādu norakstīšanaparādu restrukturizācijastarptautiskais kapitālsSVFPolitikaFri, 10 Jul 2015 14:18:47 +0000198 at http://atjaunotne.lvPāvests par Eiropas nākotni
http://atjaunotne.lv/articles/pavests-par-eiropas-nakotni
<p>Romas katoļu pāvesta Franciska nesenā uzruna Eiropas Parlamenta deputātiem Strasbūrā, 2014.gada 25.novembrī, izsaukusi neviennozīmīgu reakciju. Tāpēc portāls <em>atjaunotne.lv</em> publicē visas pāvesta runas tulkojumu. Pārpublicēts no portāla <a href="http://katolis.lv" target="_blank">katolis.lv</a> un tulkojuma autore ir Linda Ozola.</p>
<p><strong>Pāvesta Franciska uzruna</strong> Eiropas Parlamenta deputātiem Strasbūrā, Francijā 2014.gada 25.novembrī:</p>
<p></p><p><a href="http://atjaunotne.lv/articles/pavests-par-eiropas-nakotni" target="_blank">lasīt vairāk</a></p>http://atjaunotne.lv/articles/pavests-par-eiropas-nakotni#commentscilvēka cieņaEiropas savienībaģimenekristietībapāvestspienākumitiesībastranscendentaisvērtībasPolitikaSun, 30 Nov 2014 11:42:00 +0000183 at http://atjaunotne.lvES veidotājs Robērs Šūmanis
http://atjaunotne.lv/articles/es-veidotajs-robers-sumanis
<p>Asajās diskusijās, kas mūsdienās raisās par Eiropas Savienības mērķiem un nākotni, retais diskutētājs atceras par Eiropas Savienības saknēm. Par vienotās Eiropas izveidi Otrā pasaules kara beigās jāpateicas tā laika katoļu politiķiem, kuri, būdami aktīvi un pārliecināti kristieši, uzskatīja – karā sagrautās Eiropas nākotne nav iedomājama bez solidaritātes un spējas dalīties; viņi vēlējās, lai Eiropas atjaunotnes pamatā būtu Baznīcas sociālā mācība. Viens no šiem Eiropas „tēviem” bija Francijas premjerministrs, ārlietu, finanšu un tieslietu ministrs Robērs Šūmanis. Par viņu aicinām izlasīt aprakstu, ko portālam Atjaunotne laipni atļāva izmantot katoļu izdevuma „Mieram tuvu” redaktore Aija Balode.</p>
<p class="Tekstsparastais" style="text-align: justify;"><strong>Svētais biznesa uzvalkā: Robērs Šūmanis </strong>(1886–1963).<em> </em>Publikācijas autors: <strong>Nils Jansons</strong></p>
<p class="Tekstsparastais" style="text-align: justify;">
</p><p><a href="http://atjaunotne.lv/articles/es-veidotajs-robers-sumanis" target="_blank">lasīt vairāk</a></p>http://atjaunotne.lv/articles/es-veidotajs-robers-sumanis#commentsdemokrātijaEiropas savienībakatolicismskristīgās vērtībasKristīgi demokrātiskā savienībaOtrais pasaules karšsolidaritāteVēstureMon, 13 Oct 2014 09:38:55 +0000180 at http://atjaunotne.lvRupji komentāri portālos nāk arī no ES iestādēm
http://atjaunotne.lv/articles/rupji-komentari-portalos-nak-ari-no-es-iestadem
<p style="text-align: justify;"><strong></strong>Rupjības un neiecietība komentētāju tekstos pēdējā laikā vērojama gandrīz visos vadošajos interneta portālos. Spriedze pieaugusi pēc notikumiem Ukrainā, attiecību saasināšanās starp Ukrainu un Krieviju, un pēc Krimas pussalas aneksijas, ko īstenoja krievu kareivji bez atpazīšanas zīmēm. Komentētāji sadalījušies divās daļās. Vieni akli tic Kremļa propagandai. Citi uzticas Ukrainas medijiem un Rietumvalstu informatīvajai telpai. Objektīvu situācijas vērtējumu ir maz. Laikraksta „Diena” žurnālisti konstatējuši, ka naidu kurinoši komentāri pienākuši arī no ES un Eiropas komisijas ēkām Briselē un Luksemburgā. Pie rakstiem par Ukrainu komentē arī personas no ASV un Krievijas. Tātad informatīvais karš notiek ar pilnu jaudu.</p>
<p style="text-align: justify;"><strong>Eksperiments: Rupjus un naidīgus komentārus ziņu portālā ievieto arī no ES iestādēm </strong>Autore: <strong>Kristīna Putinceva. </strong></p>
<p style="text-align: justify;">
</p><p><a href="http://atjaunotne.lv/articles/rupji-komentari-portalos-nak-ari-no-es-iestadem" target="_blank">lasīt vairāk</a></p>http://atjaunotne.lv/articles/rupji-komentari-portalos-nak-ari-no-es-iestadem#commentsaneksijaASVcilvēka cieņaEiropas komsijaEiropas savienībainformatīvais karškomentāriKrievijaKrimanaidsUkrainaZiņasFri, 14 Mar 2014 23:21:44 +0000170 at http://atjaunotne.lvKas notiek Ukrainā?
http://atjaunotne.lv/articles/kas-notiek-ukraina
<p style="text-align: justify;"><strong></strong>Kijevā beigusies 2 mēnešus ilgā konfrontācija starp protestētājiem un milzīgu varu un bagātību sagrābušo prezidentu Janukoviču. Ap 100 cilvēku zaudējuši dzīvības. Valstī – sēras. Uzvarētāji nu var apskatīt prezidenta greznos apartamentus, kas krasi kontrastē ar valsts vienkāršo iedzīvotāju nabadzību. Pēc nacionāļu uzvaras Kijevā, dienvidu un austrumu apgabali tomēr taisās atdalīties un aicināt Krievijas spēkus palīgā. Kā nosargāt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo veselumu? Kas īstenībā valda Ukrainā? Izrādās, līdztekus Krievijas, Eiropas Savienības un ASV interesēm, ir vēl Ukrainas oligarhi, kuru lomu nevar novērtēt par zemu visos iepriekšējos un arī turpmākajos politiskajos procesos. Kā citviet pasaulē, arī Ukrainas politikā lielu lomu spēlē nauda. Vai tautai pietiks spēka un prāta veidot savu valsti pašiem? Tas nozīmē: izvairīties no valsts sašķelšanās, pilsoņu kara, vietējo oligarhu un arī globālā kapitāla varas.</p>
<p style="text-align: justify;"><strong>„Ukrainā valda oligarhi” – konstatē Latvijas žurnālisti.</strong></p>
<p style="text-align: justify;">
</p><p><a href="http://atjaunotne.lv/articles/kas-notiek-ukraina" target="_blank">lasīt vairāk</a></p>http://atjaunotne.lv/articles/kas-notiek-ukraina#commentsbrīvībaEiropaEiropas savienībaKrievijanaudaoligarhiparlamentsUkrainaPolitikaSun, 23 Feb 2014 20:06:11 +0000169 at http://atjaunotne.lv