airesana.lv

Gaujas bāziens 2026 - nolikums

Sun, 13 Sep 2026 12:08:49 +0000

Labots:

Ot, 09/22/2026 - 12:25

Pasākuma tips: Airēšanas maratons. Daļa no Latvijas ūdens maratonu kausa 2026

Starts: Starta vieta (atvērt ar Waze) Bāziena distancei (94 km) starts Strenčos, pie pilsētas estrādes. Sprinta distancei (~37km) starts tiks dots Cēsīs pie Jāņarāmja (atvērt ar Waze).

Finišs: Finiša vieta (atvērt ar Waze) Kristiešu atpūtas centrs Gančauskas. Finišā silts ēdiens. Varēs nomazgāties dušā un sasildīties pirtī. Par papildus maksu ir pieejamas arī telpas nakšņošanai pēc finiša.

Pasākuma laiks: 2026. gada 3. oktobris, sestdiena "Bāziena” dalībnieku reģistrācija līdz plkst. 7:30, starts plkst. 8:00 Kontrollaiks 04.10.2026. plkst. 12:00
„Sprinta” starts: 2026. gada 3. oktobris, 12:00, reģistrācija sākas 2 h pirms starta.

Grūtības un sarežģītības raksturojums: 94 km jeb 9 – 15 stundu airēšana. Nepieciešamā sagatavotība: airēt jāmāk, ar gribasspēku vien var nepietikt.

Laivu klases: vienvietīgie un divvietīgi kajaki (smailītes), kanoe 2 vietīgas, Voyager kanoe 13 vietīgas, piepūšamās laivas („Sprinta” distancē), SUP jeb stand up paddling dēļi.

Drošība: Reģistrējoties sacensībā dalībnieki apliecina savu fizisko un mentālo gatavību veikt izvēlēto distanci. Distances laikā dalībneiki ir atbildīgi par savu drošību uz ūdens un ir gatavi sniegt palīdzību citiem dalībniekiem, kamēr tas neapdraud viņu pašu drošību vai veselību.

Obligātais inventārs:

Izvēlētajai klasei atbilstošs peldlīdzeklis, kas ir tehniskā kārtībā.
Visām laivu klasēm dalībniemkiem visas distances laikā mugurā ir jābūt dalībnieka svaram atbilstošai airēšanas vestei.
SUP klasē obligāta ir drošības saite, kas piestiprināta pie dēļa tam paredzētā vietā un pie airētāja. Ieteicama arī airēšanas veste.
Izvēlētās distances veikšanai nepieciešamais pārtikas daudzums un bezalkoholisks dzeramais.
Ūdensdrošā iepakojumā iesaiņots mobilais tālrunis.
Laika apstākļiem atbilstošs apģērbs.

Ieteicamais inventārs:

Rezerves airis.
Rezerves apģērba kārta.
Galvas lampa vai kāda cita ūdens droša lampa.

Dalības maksa:

Dalības maksa vienam dalībniekam	Reģistrējoties un maksājot
20 EUR	līdz 22.09.2026
26 EUR	līdz 28.09.2026
30 EUR	Reģistrējoties pēc 28.09.2026

Dalības maksu dalībnieks pārskaita uz:
Saņēmējs: SIA Putnusalas laivas
Saņēmēja adrese: Salnas iela 14-4, Rīga, LV-1021, Latvija
Konta numurs: LV09RIKO0000084393241
Bankas nosaukums: Luminor Bank AS Latvijas filiāle
Informācija saņēmējam: GAUJAS BĀZIENS 2026, „dalībnieku vārdi”, DALĪBAS MAKSA

Atbildīgie par pasākumu: Jānis Balodis t. +371 29473634 janis.balodis@gmail.com

Pasākumu organizē: Jānis Balodis sadarbībā ar Vecpiebalgas Airētāju biedrību

Datu apstrāde:

Reģistrācijas anketā norādītā informācija netiek nodota trešajām pusēm vai izmantota informācijas sūtīšanā, kas neattiecas uz šo pasākumu vai Latvijas ūdens maratonu kausu.
Pasākuma laikā var tikt filmēts un fotografēts. Iegūtais foto un video materiāls var tikt izmantots "Gaujas bāziena" reklāmas materiālos.
Sacensību bildes būs pieejamas internetā. Dalībniekiem ir tiesības lūgt savu bilžu dzēšanu no vietām, kur tās publicējuši sacensību organizatori.
Organizatori nenes atbildību par sacensību dalībnieku vai līdzjutēju uzņemtajām un publicētajām foto vai video materiāliem.

Noderīga informācija

Distances karte (Google maps)

Lucavsalas seriāls 2026

Sun, 14 Jun 2026 11:02:32 +0000

1. Lucavsalas seriālu organizē draugi airētāji.
2. Seriāla būtība un mērķis
2.1. Seriāla būtība ir sešu posmu airēšanas sacensību sērija visas vasaras garumā. Posma garums ~ 7-10 km.
2.2. Sacensību mērķis ir iesaistīt airēt gribošus un varošus interesentus sportiskās aktivitātēs, kā arī pievērst sabiedrības uzmanību airēšanai kā veselīgai fitnesa un aktīvās atpūtas nodarbei.

3. Sacensību vieta, laiks:
3.1. Sacensību starta un finiša vieta ir Rīga, Lucavsalas iela 89, pie Rīgas Airētāju Kluba.
3.2. Ceturtdienas- 2026.gada 18. jūnijs, 2. jūlijs, 16. jūlijs, 30. jūlijs, 13. augusts, 3. septembris
3.3. Starta laiks posmā visām laivu klasēm ir plkst.19:30
3.4. Sacensību kontrollaiks: 2 stundas.

4. Sacensību distance
Sacensību katra posma maršrutu, distanci un virzienu viena vai vairāku apļu formātā organizators vai tiesnesis nosaka sacensību dienā, ņemot vērā laika apstākļus. Iespējamās distances - aplis apkārt Zaķusalai, Lucavsalai. Iespējami arī citi varianti pa un pret Daugavas straumi.

5. Dalībnieki
5.1. Par sacensību dalībnieku var kļūt jebkurš interesents.
5.2. Dalībnieki, kas jaunāki par 18 gadiem, var piedalīties seriālā ar vecāku vai citu likumisko pārstāvju rakstisku atļauju, vai tikai kopā ar citu pilngadīgu personu. Sporta skolu (ūdensports) audzēkņi drīkst piedalīties seriālā arī trenera klātbūtnē.
5.3. Nepilngadīgos dalībniekus ir atļauts pavadīt distancē tikai aiz dalībnieka laivas- braukt pa priekšu dalībniekam ir aizliegts. Šī noteikuma neievērošanas gadījumā dalībniekam netiks ieskaitīts posma rezultāts.
5.4. Dalībai sacensībās nepieciešamo inventāru nodrošina paši dalībnieki.
5.5. Dalībniekiem ir pienākums pašiem pārliecināties par sava veselības stāvokļa piemērotību dalībai sacensībās paaugstinātas fiziskās slodzes apstākļos.
5.6. Dalībai atsevišķos posmos netiek pielaistas personas, kas atrodas alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu ietekmē, ja sacensību organizatoriem vai tiesnesim ir radušās aizdomas par šādu vielu lietošanu.

6. Reģistrēšanās
6.1. Lai reģistrētos seriālam vai atsevišķiem posmiem, vietnē www.airesana.lv dalībnieks aizpilda reģistrācijas formu. Reģistrēties visam seriālam var līdz 2026. gada 18. jūnija posma sākumam.
Pieteikties atsevišķiem posmiem sacensību dienā pie tiesneša var ne agrāk kā 45 minūtes un ne vēlāk kā 15 minūtes pirms starta.
6.2. Dalībnieks tiek reģistrēts un pielaists dalībai seriālā vai atsevišķā posmā pēc dalības maksas samaksas (8.punkts).
6.3. Seriālam reģistrēto dalībnieku saraksts tiek publiskots vietnē www.airesana.lv.
6.4. Sacensību laikā uzņemtās fotogrāfijas sacensību organizatori drīkst izmantot pašreklāmas materiālos bez saskaņošanas ar tajās redzamajiem cilvēkiem.

7. Drošība
7.1. Sacensību laikā jebkurā posmā visiem dalībniekiem jābūt uzvilktām glābšanas vestēm. Par šī noteikuma neievērošanu dalībnieks tiek diskvalificēts no attiecīgā seriāla posma.
7.2. Ieteicamais inventārs - mobilais telefons ūdensdrošā iepakojumā, laika apstākļiem piemērots apģērbs, no saules pasargājoša galvas sega.
7.3. Organizatoriem ir tiesības pārcelt atsevišķus posmus, ja pastāv nelabvēlīgi laika apstākļi, kas sacensību laikā var apdraudēt dalībnieku drošību.
7.4. Dalībniekam ir pienākums savu iespēju robežās sniegt nepieciešamo palīdzību citam dalībniekam, kurš nonācis nelaimē sacensību laikā (apgāzusies laiva, veselības problēmas utt.), izņemot gadījumu, ja dalībnieks no šādas palīdzības nepārprotami atsakās. Veselības apdraudējuma gadījumā, ja cietušais nespēj droši turpināt maršrutu saviem spēkiem, cietušo dalībnieku nedrīkst atstāt bez uzraudzības līdz brīdim, kamēr cietušajam dalībniekam iespējams saņemt mediķu vai glābēju palīdzību. Par šajā punktā noteikto pienākumu neievērošanu dalībnieks tiek diskvalificēts gan no attiecīgā posma, gan visa seriāla.

8. Dalības maksa, samaksas kārtība
8.1. Dalības maksa visam seriālam vienai personai, reģistrējoties visam seriālam un apmaksājot dalības maksu līdz pirmā posma, kurā dalībnieks piedalās, startam:
8.1.1. dalībniekiem līdz 18 gadu vecumam – EUR 10,00;
8.1.2. pārējiem dalībniekiem- EUR 20,00.
8.2. Ja dalībnieks vēlas piedalīties tikai atsevišķos posmos, dalības maksa ir EUR 7,00 vienai personai neatkarīgi no vecuma.
8.3. Dalībnieks, kurš reģistrējies atsevišķam seriāla posmam, samaksā dalības maksu ne vēlāk kā posma dienā līdz startam, iemaksājot naudu organizatoru bankas kontā vai sacensību vietā.
8.4. Ar dalības maksas samaksu dalībnieks apliecina, ka viņam ir zināmi šī nolikuma noteikumi un viņš apņemas tos ievērot.
8.5. Dalības maksa tiks izmantota sacensību tehniskajam nodrošinājumam- drošības motorlaiva un personāls, dalībnieku numuri, posma tiesnešu motivēšana, diplomi, piemiņas veltes, izlozes balvu fonda veidošana utt.
8.6. Ja dalībnieks nepiedalās visos seriāla posmos, nefinišē vai nekvalificējas seriāla kopējai ieskaitei, dalības maksa netiek atmaksāta.
8.7. Dalības maksu var samaksāt reģistrējoties startam.

9. Dalībnieku (komandu) grupas, laivu klases
9.1. Seriālā kopējā un atsevišķu posmu ieskaite notiek četrās dalībnieku (komandu) grupās- KM grupā, PE grupā, SUP grupā, ROW. Seriāla kopējā ieskaitē dalībnieks (komanda) var reģistrēties tikai vienā grupā un pāreja no vienas grupas uz otru netiek pieļauta. Komanda (2 vai vairāk dalībnieki) seriālā startē nemainīgā sastāvā. Ja komandā tiek mainīts dalībnieks, tā tiek uzskatīta par citu komandu.
9.2. KM grupā dalībnieki var reģistrēties ar jebkura tipa laivu neatkarīgi no tās materiāla un pielietojamības (sporta, jūras kajaki, fitnesa laivas utt.).
9.3. KM grupā tiek noteiktas šādas laivu klases:
K1M- vīrieši, vienvietīgie kajaki (smailītes);
K1W- sievietes, vienvietīgie kajaki (smailītes);
K2- divvietīgie kajaki (smailītes);
C2- kanoe laivas;
C1- vienvietīgās kanoe laivas.
9.4. PE grupā dalībnieki var reģistrēties ar polietilēna laivām, saliekamajām un piepūšamajām tūristu laivām (piemēram, sit on top parauga kajaki, Perception “Vistas” parauga kajaki, polietilēna jūras kajaki utt.).
9.5. PE grupā tiek noteiktas šādas laivu klases:
K1- vienvietīgās laivas.
K2- divvietīgās laivas.
9.6. SUP grupā reģistējas dalībnieki, kas piedalās sacensībās ar SUP jeb stand up paddling dēļiem. SUP grupā tiek noteiktas šādas klases:
SUP-V (vīrieši)
SUP-S (sievietes).
9.7. ROW grupā reģistrējas dalībnieki, kas piedalās sacensībās ar akadēmiskās airēšanas laivām.
Sīkāks sadalījums tiks veikts atkarībā no pieteikušos dalībnieku skaita.

10. Kvalificēšanās seriāla kopējai ieskaitei, punkti, uzvarētāju noteikšana
10.1. Par katru finišēto posmu dalībiekam ( komandai) tiek piešķirti ieskaites punkti. Ieskaites punkti tiek piešķirti dalībniekam (komandai) katrā laivu klasē (K1M, K1W, K2 utt.) pēc iegūtās vietas. Ja kādā laivu klasē piedalās vairāk nekā 3 dalībnieki (komandas) vecumā līdz 18 gadiem, tad attiecīgajai laivu klasei tiks veidota junioru ieskaite ar atevišķu punktu uzskaiti.

Vieta	Punkti	Vieta	Punkti	Vieta	Punkti	Vieta	Punkti
1.	35	6.	20	11.	10	16.	5
2.	32	7.	18	12.	9	17.	4
3.	29	8.	16	13.	8	18.	3
4.	26	9.	14	14.	7	19.	2
5.	23	10.	12	15.	6	20. un nākošās	1

10.2. Seriāla uzvarētājs tiek noteikts, summējot četros labākajos posmos iegūtos ieskaites punktus.
10.3. Lai dalībnieks (komanda) kvalificētos seriāla kopējai ieskaitei, viņam jāfinišē vismaz 4 posmos individuālā laivu klasē vai vienā un tajā pašā komandas sastāvā. Ja dalībnieks (komanda) piedalījies vai finišējis kontrollaikā mazāk nekā četros seriāla posmos, dalībnieka (komandas) rezultāti netiek iekļauti kopējā ieskaitē un dalībnieks (komanda) nepretendē uz balvām, kuras tiks izlozētas seriāla beigu apbalvošanas pasākumā. Ja kāds dalībnieks nekvalificējas kopējā ieskaitē ne individuāli (4 individuāli nobraukti posmi, par kuriem pienākas punkti), ne ar komandu (4 komandā nobraukti posmi, par kuriem pienākas punkti), dalībnieks nepiedalās izlozē, pat ja dalībnieks kopā dažādās laivu klasēs vai komandās ir piedalījies seriālā vairāk nekā četras reizes.
10.4. Ja seriāla kopējā ieskaitē divi vai vairāki dalībnieki (komandas) iegūst vienādu punktu skaitu, tad par uzvarētāju kļūst dalībnieks (komanda), kuram savstarpējā konkurencē (posmos, kuros ir piedalījušies abi dalībnieki) ir vairāk augstāku vietu.
10.5. Ja seriāla kopējai ieskaitei KM grupā, kurā nav izdalītas sieviešu, vīriešu vai jaukto komandu klases, kvalificējas vismaz trīs viena tipa komandas (piemēram, trīs sieviešu K2 komandas utt.), tad seriāla kopvērtējumā to savstarpējais “‘rangs” tiek noteikts pēc seriāla kopējās ieskaites punktiem. (Piemēram: viena K2 sieviešu komanda kopējā ieskaitē iegūst 20 punktus, bet otra K2 sieviešu komanda kopēja ieskaitē iegūst 15 punktus, tad seriāla noslēgumā tiek izdalīta atsevišķa K2 sieviešu ieskaite un attiecīgi šajā ieskaitē 1.vietu iegūst K2 sieviešu komanda ar 20 punktiem, bet otra K2 sieviešu komanda ar 15 punktiem iegūst 2.vietu.)

11. Tiesnesis
11.1. Katram posmam sacensību organizators deleģē tiesnesi, kurš sacensību dienā reģistrē dalībniekus, dod startu un fiksē dalībnieku finiša rezultātu.
11.2. Posma tiesnesim ir tiesības izlemt visus jautājumus, kas attiecas uz šī nolikuma piemērošanu.

12. Apbalvošana
12.1. Seriāla kopvērtējuma apbalvošana notiek pēc pēdējā seriāla posma noslēguma pasākumā. Datums tiks paziņots.
12.2. Seriāla noslēgumā tiek apbalvoti visi seriāla dalībnieki, kas kvalificējušies kopējai ieskaitei individuāli vai komandas sastāvā. Sacensību dalībnieki saņems diplomus.
12.3. Seriāla balvu fonds tiek izlozēts starp tiem dalībniekiem, kas kvalificējušies kopējai ieskaitei (4 posmi). Komandu dalībnieki izlozē piedalās individuāli.
12.4. Sacensību organizatoriem ir tiesības izveidot īpašas nominācijas un piešķirt veicināšanas balvas par sasniegumiem.

Kolka > Roņusala > Ainaži – piedzīvojums jūras kajakos

Tue, 12 Aug 2025 15:26:35 +0000

Labots:

Ot, 08/12/2025 - 19:32

Kolka > Roņusala > Ainaži – piedzīvojums jūras kajakos 2024. gads

Šādās dēkās plānošana ir svarīga, un plāns braukt tapa jau 12. jūnijā. Sākumā bijām divi airētāji, vēlāk jau pieci. Trīs tomēr nāca pie prāta un atteicās. Šajā sakarā svarīga piezīme – nedodies atklātā jūrā viens! Kad par pasākuma laiku vienošanās notikusi, atlika sekot līdzi laika prognozei, un tā nu mainījās līdz pat pēdējam brīdim, kad 14. jūlija rītā startējām no Roņu salas, lai dotos uz Ainažiem.

No Kolkas uz Roņu salu es biju airējis jau iepriekš – 2017., 2018., 2019. un 2021. gadā. Ceļabiedram šis bija pirmais brauciens. Ar navigāciju viss skaidrs, ceļš zināms. Darīšanas vaina vien. Mainīgais un neparedzamais vienmēr šajā ceļā ir laika apstākļi, un tie mūs cieši tur klāt pie plānošanas. Karstais laiks un negaisi virs Baltijas plosījās visu iepriekšējo nedēļu. Sestdien prognozē bija vējš tieši sejā, tāpēc pirmā korekcija plānā – braucam naktī no piektdienas uz sestdienu. Guļam uz salas un turpinām svētdien.

Piektdienas vakarā iebraucam Kolkā. Pirmā doma – kaut kas deg, jo balti dūmi virs pilsētas. Tie nebija dūmi. Pirmo reizi mūžā es uz jūras redzēju tādu miglu. Kāpjot uz ūdens, rācijā atskanēja drošības brīdinājums par miglu ar redzamību līdz 100 m. Optimisti! 100 m redzamības nebija – ap 50 m brīžiem bija. Te nu esam atpakaļ pie navigācijas – visu posmu līdz Roņu salai braucām pēc iekārtām. Gadžetu klāsts līdzi bija gana labs, un sanāca pārbaudīt un izdarīt noderīgus secinājumus. Dažādas iekārtas ar GPS ir forši, bet kompass tomēr rullē, jo kursu parāda momentā, nevis brīdi pēc tam, kad kustība jau uzsākta. Pēc vienas pauzes mēs burtiski apairējām apli, kamēr Garmin tika skaidrībā ar virzienu.

Tad, protams, rācijas – ja nu sanāk pazust miglā. Austrim bija rācija ar AIS uztvērēju, lai, šķērsojot kuģu ceļu, mums nepielavās kāds nepamanīts kuģis. Nevienu kuģi turpceļā tā arī neredzējām – tikai dzinēju rūkoņu kaut kur miglā. AIS uztvērējs iepīkstējās, ziņojot, ka viens kuģis ir 7 j jūdžu attālumā. Piefiksējām kursu un devāmies savā virzienā – nost no kuģu ceļa. Pa laikam mēģināju miglā sasaukt Ezīti, bet nekā.

Ap četriem no rīta pauzes laikā mūs nolūkot atpeldēja ronis. Kad izvilku kameru, šis pazuda. Bildes nav, bet vismaz redzējām viņu abi – tātad nebija kārtējā rēgošanās uz ūdens. Bezmiegs un migla spēlēja ar mums jokus. Pēc katras pauzes bija vajadzīgs brīdis, lai saprastu, kurā virzienā doties. Kursa turēšanai es parasti lietoju laivas kompasu. Šoreiz man bija laiva bez kompasa, tāpēc bija jāliek lietā citi rīki – sekot līdzi leņķim, kādā viļņi kustas attiecībā pret laivu, klausīties, kā vējš ausī pūš, un sekot otras laivas virzienam. Miglā pazust bija viegli, tāpēc bijām paraugairētāji – braucām blakus visu laiku.

Pa laikam pavērties kartē pulkstenī un pavaicāt, ko rāda kompass uz otras laivas. Rezultāts bija pat tīri labs – 43 km šķērsojums 7 h garumā ar redzamību ~50 m. Ap sešiem no rīta sasniedzām Roņu salas ostu. Ap to brīdi redzamība šur tur sasniedza tos solītos 100 m.

Izcēlām laivas krastā. Uzcēlām savas novietnes – es telti, Austris šūpuļtīklu ar nojumi. Duša un gulēt.

Plāns sestdienai bija atpūsties un aplūkot salu, lai svētdien turpinātu ceļu uz Ainažiem. Rīta pusē apmeklējām ciemu salas vidienē. Apskatījām muzeju, parunājām ar vietējiem un iepirkām suvenīrus. Atnākot atpakaļ uz ostu, pamanījām tos pašus ūdensmočus – pildīja degvielu ostā. Kaut ko runājās un gana bezrūpīgi stāstīja par vienu, kam radusies ķibele ar moci, bet tas ir viņu stāsts.

Mēs sekojām līdzi laika prognozei. Gaidījām vēja virziena maiņu. Meklējām arī rezerves variantus tikšanai atpakaļ uz Latviju. Pat vienojāmies ar prāmja kapteini par iespēju piecos pēcpusdienā braukt ar prāmi uz Pērnavu. Vakarā laika prognoze radīja bažas par airējiena turpinājumu.

Svētdienas rītā, izkāpjot no telts, realitāte atkal pieteicās – netālu no mūsu apmešanās vietas krastā stāvēja abi no jūras izceltie ūdensmotocikli. Galvā šaudījās domas par pašu drošību uz ūdens. Laika prognoze, salīdzinot ar vakaru, bija krietni uzlabojusies vairākos informācijas avotos. Vējš joprojām brāzmās sasniedza 13 m/s, viļņi vēl nebija sākuši rimties. Visas prognozes solīja, ka pēc diviem vējš rimsies. No Rīgas puses mums tuvojās augsta spiediena gaisa apgabals, kas nozīmēja mierīgu laiku. Bija jābrauc!

Devāmies ceļā stundu vēlāk, nekā sākotnēji plānots. Varētu teikt, ka brauciens bija bez piedzīvojumiem. Navigācija dienā bija viegla. Nedaudz pārvērtējām vēja stiprumu un paņēmām pārāk piesardzīgu kursu. Rezultātā noairējām par 4 km vairāk. Toties sanāca pabraukt pa vilni. Kā jau bija plānots, ap diviem dienā vējš pierima. Pat mākoņi pašķīrās, un mans, pēc nedēļas uz ūdens Igaunijā, sarkanais deguns kļuva vēl sarkanāks. Roņus pa ceļam nesatikām.

Jāatzīst, ka pirmo reizi biju uz ūdens kajakā 32 km no sauszemes. Gatavojoties otrai ceļojuma daļai, kartē bija sameklēts kurss, kuru turēt. Bija palaists garām piefiksēt mastus un citus no ūdens redzamus objektus krastā, ko izmantot virziena korekcijai. Tas aizstieptā dzelzceļa mols saplūst ar krastu tā, ka grūti saprast, kur braukt. Ja ir sanācis to vietu apmeklēt, tad zināsiet, ka nokļūšana no krasta tur jau ir piedzīvojums. Ar laivām pie mola var piebraukt, un ar to arī pietiek.

Šeit jāsaka paldies Lindai, kas mūs sagaidīja krastā, par vietas izlūkošanu un mūsu atrunāšanu no mēģinājuma laivas nest līdz stāvlaukumam pa taciņu, kas iet no mola. Kopā šajā posmā noairēti tika 68 km. Sunim bija tikts pāri, atlika vēl aste. Pludmale Kuģu ielas galā bija daudz labāka vieta brauciena noslēgumam, kaut arī laivas nācās savus 400 m stiept līdz auto. Finišs!

Atskatoties uz to visu šobrīd – es brauktu vēlreiz. Gribētos nobraukt ātrāk. Otrais cēliens prasīja 11 h, bet domāju, ka to var izdarīt arī 8,5 h, un pirmo daļu var ap 5,5 h, ja būtu atklātiem ūdeņiem piemērotas laivas.

Kāds teiks, ka tas taču ir bīstami. Es pat nestrīdēšos pretī. Tikai teikšu, ka airēju jau kopš 2006. gada, braucu pilnveidot savas airēšanas iemaņas pietiekami bieži un daudz nopietnākos ūdeņos. Esmu ieguvis adekvātas kvalifikācijas navigācijā atklātos ūdeņos. Šajā braucienā abiem mums bija pieredze, zināšanas, iemaņas un aprīkojums šāda ceļojuma veikšanai, kā arī pilnīgi atbilstošs drošības aprīkojums, lai samazinātu iespējamos riskus uz ūdens, un veselais saprāts, lai laicīgi pateiktu, ja laika apstākļi tomēr liek atcelt pasākumu.

Jānis Balodis
Kanoe un kajaku airēšanas instruktors airēšanas klubā “Putnusalas Laivas

Mans īsais jūras ceļojuma stāsts

Mon, 14 Aug 2023 06:57:15 +0000

Labots:

Pr, 08/14/2023 - 10:15

Ir vasaras vidus un laiks ir jauks...

Izdomāju nedēļas nogali aizvadīt Daugavgrīvā pie jūras. Izbaudīju Vakarbuļļu pludmales jūras un saules peldes, notestēju vairākus "Buļļu laivas" SUP dēļus, baudīju piejūras dabas lieguma skaistās dabas ainavas.

Svētdienas pēcpusdienā (2.07.2023) devos uz Buļļupi, lai izbrauktu, kādu līkumu ar kajaku. Iesēžoties kajakā spontāni radās doma- iebraukt caur Lielupi jūrā un tad pa jūru doties uz Daugavas izteku, lai pa Daugavu atgrieztos atpakaļ sākuma punktā, pie Buļļupes laivu nomas. Domāts- darīts! Startēju ap plkst. 16: 00. Ceļa sākumposmā uznāca lietutiņš, bet tas jau sīkums. Airēju un izbaudīju skaistos upes krastus un peldošo pīļu kompāniju.

Viss bij jauki, līdz Lielupes ietekai jūrā. Jūra mani sagaidīja ar vēju un viļņiem. Dabūju paķert adrenalīnu. Mēğinot iebraukt jūrā pa Lielupes labo krastu, ar pirmo piegājienu, tas man neizdevās. Rietumu vēja radītie stiprie jūras viļņi, mani piespieda izkāpt Lielupes iztekas labajā krastā. Pēc vel viena neveiksmīga jūrā iebraukšanas piegājiena, sapratu, ka vieglāk jūrā būs iebraukt, ja airēšu caur Lielupes iztekas kreiso krastu. Tā arī darīju un pa Lielupes kreiso krastu sekmīgi iebraucu nemierīgajā jūrā. Par spīti viļņiem, turpināju savu kursu. Pie sevis prātoju, ka lai arī esmu laivojis dažādās upēs un airējis līdz jūrai, bet patiesībā tā arī vel nekad iepriekš, nebiju pat iebraucis jūrā. Protams, ka šādā nerātnā jūrā es droši nejutos. Bet neprātīgs spīts un iedomātas ambīcijas dzina uz priekšu....Un jocīgi gan, ka par spīti nomācošajai baiļu sajūtai, vienlaicīgi uzradās arī kluss, prieku stimulējošs adrenalīns, ka izdodas padreifēt pa jūras viļņiem.

Pa ceļam izkāpu Vakarbuļļu pludmalē, tieši pretī glābšanas stacijai. Pēc mazas pauzes, atkal spītīgi atsāku turpināt savu iesākto maršrutu. Grūtākais bija iekāpt laivā, jo viļņi to purināja kā mazu sērkociņu. Ar divu izpalīdzīgu vīru palīdzību, es atkal ierāpos laivā un tēmējot pret viļņiem, tiku aiz pludmales bojām, kur pamāju ar roku, krastā palikušajiem atpūtniekiem.

Jo vairāk tuvojos Daugavgrīvas molam, jo lielāki un haotiskāki veidojās bangojošās jūras viļņi. Kā nu prazdams, aizairējos līdz Daugavgrīvas mola bākai, lai nokļūtu Daugavā. Jūras viļņu spēks te bija tik jaudīgs, ka manas kajaka vadības prasmes, bija par švaku, lai iekļūtu Daugavas iztekas vārtos. Un protams, kādā brīdī zaudēju laivas kontroli un viļņi manu laivu apmeta otrādi. Nācās katapultēties...

Pēc maza panikas brīža, izdevās uzlīst atpakaļ uz laivas un kādu brīdi guļus uz vēdera mazliet turpināt airēties. Bet laiva jau bija sasmēlusies pilna ar ūdeni un tā vairs nebija vadāma. Atlika vien peldēt, turoties pie laivas astes, līdz jūra mani izmeta krastā. Krastā nokļuvu visnotaļ veiksmīgi. Jūra, bija mani saudzīgi izmetusi pie Daugavgrīvas bākas, krasta smiltīs, nevis mola akmeņos. Nonākot krastā, es ar lielu piepūli centos izvilkt krastā arī savu laivu. Un brīnījos un nesapratu, kapēc tā kļuvusi tik smaga. Izrādās, ka ne tikai airētāja kabīne ir pilna ar ūdeni un jūras smiltīm, bet arī laivas aizmugures nodalījums ir piepildījies ar ūdens un smilšu saturu. Tikai laivas priekšējais bagāžas nodalījums bija palicis sauss. Tas arī turēja laivu virs ūdens.

Prieks, ka izdevās arī nosargāt no pazušanas gan laivu, gan airi. Krastā gribēju nofilmēt savu avarēšanas vietu uz Daugavgrīvas bākas un bangojošo jūras viļņus fona. Bet telefona slapjais ekrāns neklausīja pirkstu darbībām un savas funkcijas neveica. Un ja tiešām vajadzētu kādu sazvanīt, lai lūgtu, kādu nepieciešamo palīdzību, tad nu patiešām ir vāks! Atliek secināt, ka vienkāršie podziņu telefoni ekstremālos apstākļos ir lietošanai daudz uzticamāki par modernajiem viedtelefoniem.

Ceļojums beidzās laimīgi!

Pēc avarēšanas pie Daugavgrīvas bākas, sastapu jauku cilvēku kompāniju, kas palīdzēja man pārnest laivu pāri molam Daugavas izejā. Un pa Daugavu, es veiksmīgi atgriezos sava starta vietā pie Buļļupes laivu nomas.

Stāsta morāle: Ar jūru joki mazi!
Ja mūsu interesēs ir piedzīvot arī skaistu rītdienu, tad būsim modri un apzināti!
Drošība- tas vienmēr ir jautājums Nr.1

Autors: Imants Dāvidsons

Piedzīvojumu gars un veselais saprāts uz ūdens

Sun, 04 Aug 2019 09:10:34 +0000

Labots:

Pr, 08/12/2019 - 21:01

Autors: Jānis Balodis

Ik pa laikam publiskajā informācijas telpā nonāk kāds raksts par kārtējo atgadījumu uz ūdens, kam seko vētra viedokļu un komentāru sociālajos tīklos. No tā visa gribētos sagaidīt kaut kādu cilvēku izaugsmi ar mācīšanos no kļūdām, bet tā vien šķiet, ka tas izpaliek. Varbūt mācīšanās izpaliek, jo visi paši gudri un kurš gan lasīs lietošanas instrukciju! Šis raksts būs viena šāda brauciena iztirzājums un ieteikumi par to, kā nenokļūt līdzīgās situācijās.

Zem mikroskopa Jāņa un Arvila ceļojums apkārt Daugavgrīvas salai. Es atceros, kā pats tālajā 2008. gadā izpeldēju krastā Vakarbuļļu pludmalē pēc neveiksmīgas apgāšanās viļņos. Tas bija maijs un ūdens bija sasodīti auksts, bet tas lika mācīties. Divus gadus vēlāk apgāšanās kajakā jau vairs nešķita nekas briesmīgs, jo pat ja uzcelties nesanāktu, es varēju bez palīdzības no malas iekāpt atpakaļ laivā pat gana viļņainā jūrā, un man pat ir papīrs, kas to apliecina! Vienpadsmit gadus vēlāk tas pats brauciens, kas ZZR vējā 6-7m/s ar brāzmām līdz 9 m/s un viļņu augstumu 0.5 - 0.7m ar atsevišķiem viļņiem līdz 1.2 m, prasa 3.10h un man šķiet kaut kas elementārs, kaut arī zināmu piepūli tomēr prasošs, kādam pārtop drāmā labi, ka ar laimīgām beigām. Kādu varētu interesēt, kāpēc tik precīzs laiks? Atbilde ir vienkārša - gatavojot šo rakstu sestdienas vakarā ņēmu laivu un devos uz Buļļupi, lai pacenstos saprast notikušo, analizēt un sniegt ieteikumus, nevis kritiku. Visu par braucienu var atrast te un piezīmēs arī informācija par navigāciju un praktiska demonstācija, kā tāds vējš un viļņi ietekmē laivas kursu. Tad nu no sākuma un uz priekšu.

Sadaļa par bebriem bija varen jautra. Ne reizi vien šie radījumi ir tumsā pamatīgi pārsteiguši nakts airējienos, bet ne reizi nav gadījies bebrs, kurš mēģinātu apgāzt laivu, kaut gan darbība notiek starp Bolderāju un Daugavgrīvas salu.

Atkāpe par viļņiem Rīgas jūras līcī. Lieli viļņi, virs 2m ir tikai ļoti stiprā vējā un īsu brīdi pēc tam. Ko tādu līča D daļā var sagaidīt Z, ZZR vai ZZA vējā. Mēģinājumi airēt pret vēju, kas pūš ar ātrumu virs 12 m/s ilgākā laika posmā pārvēršas par stāvēšanu uz vietas. Vēja viļņi (citu līcī īsti nav), kaut arī ietur airēšanas virzienu, tomēr ir gana haotiski un to periods ir samērā īss, tikai ap 4 sec. Diezgan retos gadījumos viļņu periods Rīgas jūras līcī sasniedz 6 sec. Kāpēc ir svarīgs ne tikai viļņu augstums, bet arī viļņu periods? Iedomājieties vilni šķērsgriezumā kā vienādmalu trijstūri. Tuvāk krastam kļūst seklāks un šī trijstūra pretmala saīsinās, bet laukums nevar tā viekārši pagaist, un tā nu abas piemalas tiecas uz augšu tajā pašā laikā kļūstot seklākam samazinās ūdens kustības ātrums viļņa apakšā līdz beidzot visa konstrukcija pārveļas pati sev pāri un tas arī ir plīstošais vilnis. Jo lielāks viļņu periods, jo lielāks trijstūra laukums un rezultātā - masīvāks plīstošais vilnis. Kad prognoze sola 2.5m viļņus ar 6sec periodu Rīgas jūras līcī, iebraukšana jūrā no pludmales ir izaicinājums, ar kuru tikt galā ir ļoti, ļoti grūti. Ir jāatrod ūdens attece un jānokļūst tur brīdī, kad viļņi ir mazāki un tad jāairē, jāairē un jāairē. Piecmetrīgā jūras kajakā izredzes to paveikt ir daudz lielākas, nekā mazā straujūdens laivā.

Buļļupē ZZR vējā ir pat pavējš un brauciens iet gana raiti. Iebraucot Lielupē vēju jau var sajust, bet brāzmas ap 9 m/s tikai nedaudz piebremzē. Lielupes ietekai jūrā ir raksturīgi plati sēkļi uz R un A. Šī ieteka izveidojās tikkai 1697. gadā un tā regulāri jāpadziļina, lai jahtas varētu izmantot izbraukšanai līcī. Līdz ar to Lielupes grīvas kuģu ceļš ļauj iebraukt jūrā necīnoties ar plīstošajiem viļņiem uz sēkļiem, kaut arī pretīm nākošie viļņi nekautrējas nobučot seju. Aizšaujot pa labi ātrāk, tādu būs ļoti daudz. Sagaidošā boja, kas būtu drošs orientieris, šim kuģu ceļam atrodas vienu jūras jūdzi no krasta uz 10m dziļuma robežas. Tumšajā diennakts laikā tā mirgo ar baltu gaismu, kas ieslēdzas ar 10sec intervālu. Tumsā gana viegli pamanāma jau no kuģu ceļa. Šeit es vēlētos teikt, ka aizbraukt līdz sagaidošajai bojai ir vieglākais, jo vējš palīdz noturēt virzienu, bet tikšana pāri viļņiem prasa tikai spēku. Diskomfortu rada mazākie haotiskie viļņi tam visam pa vidu. Šādos brīžos mazāk pieredzējuši, bet fiziski gana izturīgi airētāji parasti sāk airēt uz priekšu bez atskatīšanās, jo sajūtu ziņā tas ir drošāk, nekā piebremzēt un padomāt vai pat apsvērt griešanos atpakaļ.

Esam jūdzi no krasta, viļņi visapkārt, nu jau ir tumšs. Skats pa labi Rīgas jūras vārtu virzienā un skatam paveras Daugavgrīvas bāka - FFL.W.4s18M (pastāvīga uguns ar zibšņiem, balta, 4sec intervāls, redzamība 18 jūdzes). Tāpēc stāsts par gaismām, jo tumsā krastu neredz, vien tumšas kontūras un viļņu šalkas ļauj nojaust, ka krasts tur ir. Tāpēc ir svarīgi pirms došanās jūrā apzināt orientierus nokļūšanai krastā vēlamajā vietā, kā arī atrast atsaites punktus vietas noteikšanai esot uz ūdens, jo ir diezgan grūti gan pieņemt lēmumus par tālāko kustību, gan izsaukt palīdzību, nezinot savu atrašanās vietu. Nemaz nerunājot par miglas iestāšanos uz ūdens. Vēl viena gaisma ir Rīgas ostas R mola ugunszīme Fl.G.3s 2M (mirgojoša zaļa gaisma, 3 sec intervāls, pamanāma no divu jūdžu attāluma), kas airējot no Lielupes sagaidošās bojas uz Rīgas jūras vārtiem ir pusceļš.

Atpakaļ pie airēšanas. Esam iekšā jūrā un ap šo brīdi būtu prātīgāk bijis mest apkārt un doties atpakaļ pa Buļļupi, bet viļņi ir lieli un visi instinkti dzen tikai uz priekšu. Pagriežoties pa labi, nu jau tik intīmi iepazītie viļņi sāk glāstīt laivas un airētāja sānus. Lielākie prasa vairāk uzmanības un liek skatīties tiem taisni sejā. Šajā brīdī tīri cilvēciskās emocijas saskaras ar fizikas likumiem - jūras kajaki ir būvēti tā, lai, kustoties uz priekšu, laiva grieztos vējā. Viļni to visu tikai sekmē un bailes iepazīties ar tumšo jūras ūdeni vēl intīmāk nespēj pateikt nē. Tas nozīmē, ka ir nepieciešams piekoriģēt kursu ar īrieniem. Stūre kursa korekciju var atvieglot, ja tā strādā. Ļoti liela daļa jūrai paredzēto kajaku ir aprīkoti ar regulējamu spuru aizmugures daļā, kas neļauj stūrēt, bet tā kompensē laivas konstrukcijas īpatnību griezties vējā. Lai vai kā, mērķis ir novērst tālāku virzīšanos prom no krasta. Krampis kājā no izmisīgiem mēģinājumiem lietot stūri, tikai norāda uz situācijas nopietnību, kā arī uz stūres kā tādas funkcionālajiem trūkumiem sarežģītos laika apstākļos. Šajā gadījumā fakts, ka abi airēja vienādās laivās, tikai palīdzēja viņiem neaizbraukt jūrā dažādos virzienos, jo dažādu ražotāju laivas šādos laika apstākļos var uzvesties dažādi. Es pilnīgi noteikti nevēlos nevienu atrunāt no braukšanas jūrā, bet, ja tik ļoti gribas iebraukt tajos viļņos, tad pieņemot šādu lēmumu ir jāpadomā arī par to, kā no tā visa tikt ārā, jo bailes viļņos un vējā ved tikai uz piekšu, un tas var aizvest visai tālu no krasta. Tiekot iekšā jūrā pa Lielupes kuģu ceļu, pilnīgi saprātīgs būtu bijis lēmums ar jostu abas laivas sastiprināt kopā īsajā sakabē un doties atpakaļ uz Lielupi. Tas nebūtu patīkami, jo viļņi dauzītu laivas vienu pret otru, toties diezgan droši ļautu nokļūt mierīgākos ūdeņos. Pieņemot lēmumu doties uz priekšu - izplāno, kā tikt atpakaļ, ja apstākļi ceļa turpināšanai var izrādīties pāri tavām spēju robežām.

Esam tur, kur esam un vieta ir 1.2M (2.3km) no krasta iepretīm Rīgas jūras vārtiem un ir jāsāk ceļš uz krastu pa vējam un pa vilni, kas ir mans iecienītākais veids, kā pārvietoties vējā un viļņos. Tiesa, es esmu pavadījis 12 gadus šīs iemaņas trenējot un jāsaka, ka ir nācies dabūt iekšās no jūras, ir nācies peldēt un pat smagi peldēt. Pavisam nesen (06.07.2019.) bijām uz airēšanas nodarbību Skultē. Jauka sestdiena ar R vēju 11-12 m/s un brāzmās 15 m/s, viļņu augstumu līdz 2,2 m un periodu 6 sec rīta pusē, kas tuvāk 16:00pēcpusdienā nokritās jau līdz lietojamam vējam ap 8-10 m/s brāzmās līdz 12m/s. Viļņi arī saruka līdz 1.8 - 2m. Stāsts gan ir par to, ka pabrīdinājis visus nebraukt klāt krastam aiz Skultes ostas kreisā mola, jo tur plīst milzīgi viļņi, kas pēc tam izsmērējas pa akmeņiem, es tieši tur arī iebraucu, jo baukt pa tādiem viļņiem ir tīrais prieks. Tie bija ļoti nogurdinoši trīs - četri mēģinājumi tikt prom no tā elles ķēķa atpakaļ dziļumā, kamēr izdevās atrast ūdens atteces vietu un brīdi, kad viļņi pierimst. Pārējais jau bija “airē, airē, airē” jautājums. Ar to es vēlos teikt, ka iekulties nepatikšanās var visi un tāpat kā stāstā par lielāku džipu un garāku ceļu, kas ejams pēc traktora, vairāk meistarības reizēm ieved sarežģītās situācijās un tad glābj tikai spēja saglabāt mieru un zemais vai augstais balsts.

Tieši braukšana pa vilni ir tehniski sarežģītākā, jo agrāk vai vēlāk laivu sagriezīs. Lielos viļņos tas notiek diezgan lielā ātrumā un ir divi risinājumi - iemācīties stūrēt un sadraudzēties ar balstiem, vai arī apzināti sabremzēt laivu uzairējot atpakaļ, lai vilnis to nenes uz priekšu. Pēdējais variants ir arī izmantojama tehnika, ko parasti pielieto pārgājienos piestājot nepazīstamās pludmalēs, jo traukšanās nezināmajā ar ekspedīcijai ekipētu laivu var beigties ar pamatīgiem caurumiem laivas korpusā. Bet mūsu scenārijā - Jānis peld. Viena laba lieta šajā situācijā - Jānim uz pieres deg galvas lampiņa. Arvils viņu var pamanīt. Normālā situācijā Jānis turētu savu airi, novietotu sevi starp vilni un laivu (vilnis > Jānis > Jāņa laiva), visos citos variantos laiva sāpīgi sitas pret Jāni. Tā kā laivas ir divas, tad Arvils piebrauc pie Jāņa, Jānis apgriež laivu ar kabīni uz augšu. Arvils paņem laivu aiz purngala un uzvelk uz savas laivas klāja sev priekšā. Tas izveido T veida konstrukciju (no kā arī angliskais nosaukums ”T rescue”), kas viļņos ir ļoti stabila un ļauj Arvilam izliet ūdeni no Jāņa laivas to apgriežot otrādi.

Pēc tam laivas var salikt paralēli un, Arvilam turot Jāņa laivu, Jānis var iekāpt atpakaļ laivā. Es viļņos dotu priekšroku atstāt laivas T izkārtojumā un Arvilam ļaut Jānim iekāpt laivā tā, jo paralēli saliktas laivas viļņos dauzās viena pret otru un plīstošie viļņi salies vairāk ūdens atpakaļ kabīnē, bet strādās abi varianti. Un kas ir svarīgi - nav vajadzīgs ķipītis, krūzīte vai pumpis, lai izlietu ūdeni no laivas. Esot ūdenī vienam šis triks prasa vairāk iemaņu, jo ūdeni izliet ir viegli, bet iekāpjot laivā ķermeņa svaru sanāk pacelt diezgan augstu un ir jāpiestrādā, lai viļņos tajā brīdī noturētu līdzsvaru. Tādēļ visā gāšanās un glābšanās procesā ir svarīgi nepazaudēt nedz laivu, nedz airi. Tālāk lietderīga ir laivu sastiprināšana īsajā sakabē, lai airētu uz krastu.

Pozitīvas domas īsti nemaina situāciju uz ūdens un laivā atpakaļ nevienu neieliek. Pamest laivu, ja jau atpakaļ viņā netiek bija pieņemams lēmums, jo vilkt laivu un cilvēku ūdenī 2.3km ir grūti un, atšķirībā no laivas, cilvēka uzturēšanās laiks šajā vidē ir ierobežots, jo ūdens ir lielisks siltuma aizvadītājs no ķermeņa. Hidrotērps vai arī sausais airēšanas kombinezons labāk pasargātu no atdzišanas ūdenī. Iespēja pasaukt palīgā šajā brīdī noderētu. Pirms turpinām par komunikāciju, es gribētu uzsvērt, ka iespēja izsaukt palīdzību no malas nekādā gadījumā nevar kalpot kā problēmu risināšanas līdzeklis plānojot došanos jūrā. Šī iespēja izmantojama vien ārkārtas situācijā! Šajā gadījumā ir iestājusies ārkārtas situācija, ko varēja novērst savlaicīgi atgriežoties atpakaļ Lielupes grīvā. Dodoties jūrā ir svarīgi ieviest paradumu informēt kādu par savu plānoto ceļojumu. Atstāt precīzu brauciena plānu - kad, kur, kas, ar ko, no cikiem, līdz cikiem, kā sazināties. Dodoties jūrā šo informāciju var iesniegt MRCC Rīga. Ja plānojat braucienu laicīgi, tad viņi atdzinīgi novērtētu e-pastu ar visu augstāk minēto kontaktinformāciju, kā arī ar tuvinieku kontaktinformāciju. Visu saziņai ar MRCC var atrast www.mrcc.lv. Loti svarīgi ir ne tikai sazināties ar viņiem uzsākot braucienu, bet arī pabeidzot. Šis viss mūs noved līdz komunikācijas ierīcēm. Mēs dzīvojam komunikāciju laikmetā, bet diemžēl lielākā daļa šo iekārtu nav ūdensdrošas un bieži tās gribas ielikt ūdensnecaurlaidīgā mantu maisā un noglabāt kādā no laivas sausajiem mantu nodalījumiem. Daudz prakstiskāk būtu izmantot kādu kompaktāku ūdensdrošu iepakojumu šādai iekārtai, kas netrauctu to izmantot un ļautu to turēt pa rokai, piemēram, airēšanas vestes kabatā. Viedtālruņiem ir pieejamas aplikācijas (piemēram, eVeselībasPunkts), kas ļauj sazināties ar avārijas dienestiem un pie viena nosūtīt precīzu savas atrašanās vietu. Viedās iekārtas piedāvā arī iespēju tiešsaitē dalīties ar pasauli ar savu atrašanās vietu, bet tas ir datu serviss un var arī nestrādāt tālāk no civilizācijas. Nomaļākiem pasaules nostūriem ir PLB iekārtas, kā arī satelīt sekošanas iekārtas. Jūras rācijas šajā rakstā neapskatīsim, kaut arī tas ir saziņas līdzeklis, tiesa, ar rokas rāciju sēžot kajakā var cerēt uz saziņas attālumu līdz 6 jūras jūdzēm.

Saliekot visu augstāk minēto kopā:

Došanās uz ūdens sākas ar plānošanu un laika apstākļu izvērtējuma šajā plānā ir būtiska loma. Nevaram kontrolēt laika apstākļus, bet ir izvēle, kad un kur doties. Baltijas jūrā, kā arī Rīgas jūras līcī vējš ir dominējošais faktors, kas ietekmē uz ūdens un ir arī atbildīgs par viļņiem.
Komunikācija ir nākamais, ko nokārtot pirms tuvojamies ūdenim. Šis punkts ietver gan tehnisko pusi (uzlādētas iekārtas, ūdensdrošos iepakojumos, vienmēr pieejamā vietā),gan informācijas sniegšanu atbildīgajiem dienestiem, šajā gadījumā MRCC Rīga, gan arī tuviniekiem, kas var vērsties pēc palīdzības pie glābšanas dienestiem nepieciešamības gadījumā.
Jāizvērtē gan airēšanas (laiva, airis, bruncis), gan drošības (airēšanas veste, gaismas, apģērbs, velkamās sistēmas un sakabes, ķivere) invenāra tehniskais stāvoklis un piemērotība plānotajam ceļojumam un laika apstākļiem.
Visbeidzot - paša airētāja spēja pieveikt plānoto distanci sagaidāmajos laika apstākļos braucot gan grupā, gan individuāli.

Kad sāku šo rakstīt, man vēl nebija zināms precīzs Jāņa un Arvila maršruts, tikai tas, kas bija minēts rakstos Facebook un tvnet. Jānis padalījās ar sava GPS rādījumiem

un te ir mans brauciens

Kā var redzēt, tad mans pieņēmums par to, cik tālu viņi iebrauca jūrā no Lielupes grīvas, bija kļūdains, bet tā kā man ir gadījies viļņos airēt pa to sēkli, es viņu neieteiktu, jo seklumā laiva uz priekšu iet lēni un ir grūtāk vadāma. Lielāki viļņi plīstot skalo krastā un tikšana tiem pāri prasa piepūli. Maz pieredzējuši airetāji tur pat arī apkristu un būtu spiesti doties krastā, kas varbūt arī būtu labi.