Pašreizējais SIA “Dienas mediji” un laikraksta “Diena” galvenais redaktors Gatis Madžiņš turpinās pildīt amata pienākumus un apliecina, ka nekādas izmaiņas medija redakcionālajā virzībā un redakcijas sastāvā nav plānotas.

“Lēmums iegādāties “Dienu” mediju videi tik mainīgos un nestabilos apstākļos ir liels izaicinājums. Tajā pašā laikā tā visam laikraksta kolektīvam ir arī lieliska iespēja. 23.novembrī svinam 25 gadu jubileju, kas ir simboliski jaunam sākumam. Es ticu šai avīzei, es ticu iespējām to attīstīt, es ticu, ka vārds “Diena” būs pašsaprotama mediju telpas sastāvdaļa vēl ilgi. Tāpat noteikti vēlamies pateikt lielu paldies mūsu uzticīgajiem lasītājiem un solām nākotnē tos nepievilt,” saka Kots.

“Laikraksta ikdienu īpašnieku maiņa neietekmēs. Šobrīd aktīvi strādājam gan pie ilgtermiņa, gan aktuālajiem jautājumiem, un galvenā uzmanība patlaban pievērsta abonēšanas kampaņai,” turpina Kots.

SIA “Dienas mediji” iegādāta par personīgajiem līdzekļiem, bet darījuma summa ir konfidenciāla.

Kots ir pārliecināts, ka SIA “Dienas mediji” ir finansiāli ilgtspējīgs un pašpietiekams projekts, par ko pārliecība gūta, vadot a/s “Diena” restrukturizācijas procesā.

Savukārt laikraksta galvenais redaktors Gatis Madžiņš norāda, ka guvis apliecinājumu par jaunā īpašnieka plāniem un ambīcijām, tādēļ ar gandarījumu piekritis turpināt darbu.

“Pēdējo pāris gadu notikumi liecina, ka mediju īpašnieku maiņa Latvijā diemžēl vai par laimi ir šī profila uzņēmumu ikdiena. Ikvienam žurnālistam nav svarīgākas lietas kā radošu izpausmju iespējamība bez ārēja spiediena atbilstoši korektas žurnālistikas principiem. Man ir izveidojusies lieliska sadarbība ar jauno īpašnieku līdz šim, un man nav ne mazāko šaubu par viņa kompetenci un izpratni par to, kādam ir jābūt modernam medijam nākotnē,” saka Madžiņš.

Edgars Kots 2013. gada sākumā kļuva par a/s “Diena” valdes priekšsēdētāju, bet pirms tam kopš 2008. gada bijis Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors. Kots dažādos amatos LTV darbojies kopš 1990. gada, tostarp vadījis LTV Sabiedrisko programmu daļu, Informatīvi dokumentālo raidījumu daļu. Tāpat ilgu laiku vadījis reklāmas sabiedrību “Labvakar”.

Savukārt Madžiņš par laikraksta “Diena” galveno redaktoru kļuva 2013. gada maijā. Pirms tam 13 gadus strādājis ziņu aģentūrā “BNS-Latvija”, deviņus no tiem sabiedriski politisko ziņu galvenā redaktora amatā, kā arī pēc tam strādājis LTV interneta satura direktora amatā.

Jau vēstīts, ka a/s “Diena” otrdien paziņoja par tai piederošo uzņēmumu SIA “Dienas mediji”, SIA “Izdevniecība “Dienas žurnāli””, SIA “Izdevniecība “Dienas bizness”” un SIA RPD pārdošanu. A/s “Diena” līdzšinējais īpašnieks SIA “Rīgas Tirdzniecības osta” turpmākās darbības stratēģijā izdevējdarbību neredzēja, tādēļ pieņemts lēmums koncernu sadalīt un pārdot.

The post Par SIA “Dienas mediji” vienīgo īpašnieku kļuvis Kots; Madžiņš turpinās vadīt redakciju first appeared on 15min.lv.

Mājaslapas adrese ir: sochi2014.olimpiade.lv.

Mājaslapā skatāma detalizēta informācija par Latvijas Olimpiešiem, viņu treneriem un apkalpojošo personālu. Tāpat tur būs atrodama informācija par katra sporta veida un to sportistu kvalificēšanās gaitu Soču spēlēm, kā arī tiks izvietota informācija par mūsu Olimpiešu starta laikiem.

Ir izveidota arī sadaļa “Interesanti”, kurā var uzzināt dažādus faktus par Latvijas delegāciju. Piemēram, to, ka Olimpiskās komandas vidējais vecums ir 26,8 gadi, kas ir nedaudz mazāk kā Vankūverā, kad vidējais vecums bija 27 gadi. Kā arī komandas vecākais atlēts ir hokeja aizsargs Sandis Ozoliņš (41 gads), savukārt jaunākā – kalnu slēpotāja Agnese Āboltiņa, kura savu 18.dzimšanas dienu svinēs 7.februārī Olimpisko spēļu atklāšanas dienā.

Olimpisko spēļu norises laikā no 7. – 23.februārim mājaslapā tiks publicēti arī sacensību rezultāti un visas Olimpiskās dienas aktualitātes, kas attiecas uz Latvijas komandu gan ziņu, gan fotogrāfiju veidā.

Tāpat komandas oficiālajā mājaslapā ir iespēja sekot līdzi visu ziemas sporta veidu federāciju, sportistu un treneru sociālo tīklu ierakstiem, kas dod priekšroku vienā vietā izlasīt visas ziņas un jaunumus, kas tiek publicētas “twitter.com” sociālo mediju platformā.

The post Darbu sāk Latvijas Olimpiskās komandas Sočos oficiālā mājaslapa first appeared on 15min.lv.

Latvijas lielākais interneta bizness – veikals 1a, kurš darbojas arī Lietuvā un Igaunijā, – apgroza gandrīz 10 miljonus latu, panākot 44% izaugsmi gadā, un ir viens no galvenajiem spēlētājiem šajā tirgū Latvijā. Taču uzmanības vērti ir arī citi. FORBES izveidojis 15 lielāko Latvijas interneta biznesu reitingu – galveno spēlētāju kopējais apgrozījums ir gandrīz 42 miljoni latu, un to izaugsme gada laikā bija 34%. Latvijā nav citas nozares, kas attīstītos ātrāk par internetu.

Izpētot lielākos biznesus internetā, jāsecina, ka svarīgākā nozīme šajā jomā ir tieši interneta veikaliem, jo no 15 uzņēmumiem vairāk nekā puse nodarbojas ar tirdzniecību internetā. Interesanti, ka reti kurš interneta veikals vispār uzrāda oficiālu peļņu, kā iemeslu minot lielo konkurenci (Latvijā ir vairāk nekā 200 šādu veikalu), taču ir skaidrs, ka šis bizness sniedz arī papildu iespējas. Vēl TOP 15 ir iekļuvuši arī sociālie tīkli, mediji, spēļu izstrādātāji un dažādu citu pakalpojumu sniedzēji.

FORBES īpaši atzīmē vispelnošāko grupu – Jurim Līnim piederošos biznesus: portālu ss.lv un tam līdzīgos Ukrainā, Lietuvā, Krievijā un Baltkrievijā, kā arī interneta veikalu Multisistēma Rīga. Kopumā Jurim Līnim piederošie uzņēmumi gadā apgroza 3,8 miljonus latu, no tiem peļņa ir 1,56 miljoni latu, kas ir augstākais rentabilitātes rādītājs šajā reitingā.

Pārsteigumu sagādāja jaunais sociālais tīkls ask.fm, kas izveidots vien 2011.gadā, bet apjoms pērn sasniedzis būtisku rādītāju, apgrozot vairāk nekā 2 miljonus latu, lai gan pirms gada tie bija tikai nepilni 19 tūkstoši latu. Tas liecina ne tikai par interneta biznesa straujo attīstību, bet arī pierāda, ka jaunieši, kuri seko pasaules tendencēm, spēj sasniegt augstus rezultātus.

The post FORBES: Latvijas TOP 15 interneta biznesi izauguši par 34% first appeared on 15min.lv.

Aivars žurnālā Klubs strādā kopš 2011. gada februāra, un vairāk kā gadu pildot galvenā redaktora vietnieka pienākumus, tieši līdzdarbojies žurnāla veidošanā.

Aivars Pastalnieks žurnālistikā darbojas 28 gadus. Žurnālista gaitas sākot, pamatinterese bijusi saistīta ar sportu, daudzus gadus specializējies kriminālžurnālistikā. Vadījis Likumības nodaļu laikrakstos Labrīt un Neatkarīgā Rīta Avīze. Ieņēmis galvenā redaktora vietnieka amatus laikrakstos Latvijas Jaunatne, Rīgas Balss, Jaunā Avīze, Sports, bijis atbildīgais sekretārs žurnālā Republika.lv. Divu Rīgas Dinamo gadagrāmatu autors. Beidzis Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes žurnālistikas nodaļu.

Izdevniecības „Žurnāls Santa” galvenā redaktore Santa Anča atzīst: „Jauna redaktora ienākšana žurnālā ir kā savdabīga asins pārliešana. Zinot Aivaru, ticu, ka viņš saglabās līdzšinējās KLUBA vērtības un piešķirs to šarmu, ko spēj vīrietis ar personības briedumu un pieredzi. Un tas, ka viņš līdz šim ir veidojis KLUBA meiteņu sadaļu nozīmē, ka viņam sveša nav vīrišķīgā dzirksts un arī sievietēm, kuras lasa KLUBU, būs interesanti iepazīties ar viņa skatījumu.

Jaunajā žurnālā Klubs intervija ar latviešu izcelsmes miljardieri Pjotrs Avenu, kurš pirmo reizi izsaka savu viedokli par 1940. gada notikumiem, to, cik valsts valodām jābūt Latvijā, kā arī atklāj daudzas līdz šim nezināmas detaļas par savu bērnību un jaunību.

Žurnālā Ivars Ījabs oponē Alvim Hermanim, savukārt Ģirts Rungainis atzīst krīzes pozitīvo efektu – dzīšanās pēc dārgām spožumlietām gājusi mazumā.

Tāpat lasāms aculiecinieka stāsts par Austrijas cietumā pavadīto laiku, kā arī pētījums par viltoto gleznu tirgu Latvijā.

Klubs pieskaras tēmai par liktenīgajām sievietēm, viesojas pie kazas siera ražotāja Raimonda Meldera. Atslodzei kailfotosesijā – piecu tautas deju kolektīvu meitenes.

The post Žurnālā Klubs notikusi vadības maiņa first appeared on 15min.lv.

Projekta gaitā dalībnieki secināja, ka abu reģionu savstarpējo sadarbību iespējams veidot ar ikgadēja Baltijas un arābu mediju foruma, dažādu ziņu portālu un blogu platformu, mediju akadēmisko spēku apmaiņu, dažādu kultūras un mākslas aktivitāšu palīdzību, piemēram, ceļojošās fotoizstādes, kā arī grāmatu tulkošanu abu reģionu valodās. Kā galvenos izaicinājumus žurnālistu sadarbībai projekta dalībnieki saskatīja iespējamo valodas barjeru, kultūras atšķirības, vīzas procedūras, kā arī lielo attālumu starp abiem reģioniem.

Jaunie žurnālisti projekta gaitā radīja arī saistošus audiovizuālus darbus. Tā, piemēram, fotožurnāliste no Ēģiptes ar fotostāsta palīdzību meklēja atšķirīgo sieviešu dzīvē Ēģiptē un Latvijā, taču dalībnieki no Lietuvas izveidoja īsu dokumentālo filmu par to, kā ir mainījusies mediju vide Ēģiptē pēc tur notikušās revolūcijas.

Pašas studiju vizītes laikā dalībnieki apmeklēja jauniešu medijus (Radio Naba, 39. Kabinets), jauniešu iniciatīvas (Manabalss.lv), diskutēja par demokrātijas procesiem Baltijā un arābu valstīs, iepazina Baltijas un arābu valstu kultūru dažādās neformālās aktivitātēs, apmeklēja Rīgu un Valmieru. Daži no arābu dalībniekiem piedalās arī ikgadējā Annes Lindes fonda starpkultūru festivāla „Otrpus Vidusjūras” aktivitātēs, kas norisinājas no 19. līdz 27. aprīlim.

The post Ar radošām idejām noslēgusies Baltijas un arābu jauno žurnālistu studiju vizīte first appeared on 15min.lv.

„Must Carry jeb obligātās bezmaksas retranslācijas principa atcelšana nodrošina, ka daļa no skatītāju veiktajiem maksājumiem par televīzijas abonēšanu nonāks arī līdz nacionālajām komerctelevīzijām. Tas ļaus saglabāt nacionālā satura ražošanas iespējas,” tā Kaspars Ozoliņš, MTG vadītājs Latvijā. Viņš turpina: „Mūsu mērķis joprojām ir nemainīgs – ražot kvalitatīvu un iespējami vairāk lokāli veidotu saturu. Tikpat svarīgi, lai kabeļoperatori ir uzticami un stabili mūsu partneri, lai mūsu veidotais saturs sasniedz Latvijas skatītājus. Pašlaik esam noslēguši līgumus ar IZZI, Baltcom, SIA LAT un jau minētajām asociācijām – LEKA un ESKA.”

The post LEKA un ESKA noslēdz līgumu ar kanāliem TV3 un LNT par programmu pārraidīšanu arī turpmāk first appeared on 15min.lv.

Lai ieinteresētu iedzīvotājus naudu tērēt arī digitālajiem medijiem, izšķiroša būs spēja sadarboties tehnoloģiju un mediju nozaru uzņēmumiem, piedāvājot mobilo ierīču lietotājiem novatoriskus un peļņu nesošus risinājumus.

Armine Movsisjana, KPMG Baltics SIA mediju eksperte un partnere Latvijā: „Arī Latvijas tradicionālie mediji, sekojot līdzi tehnoloģiju tendencēm un lietotāju pieprasījumam, sāk piedāvāt savu saturu digitālajos formātos. Tā, piemēram, lielākās Latvijas izdevniecības piedāvā savus populārākos izdevumus iegādāties un lasīt elektroniski, mobilajās iekārtās iespējams skatīties populārākos Latvijas televīzijas kanālus un praktiski visas Latvijas lielākās radiostacijas piedāvā iespēju tās klausīties arī mobilajās ierīcēs. Iedzīvotāju ieradumu maiņas un jauno tehnoloģiju iespaidā tuvākajā laikā būtiskas izmaiņas sagaida arī Latvijas sabiedriskos medijus. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadībā 2013. gadā ir izstrādāta jauna Latvijas vienotā sabiedriskā medija koncepcija, kas atbilstoši Somijas un citu Eiropas valstu pieredzei piedāvā izveidot vienotu sabiedrisko mediju, kurš apvienotu gan televīziju un radio, gan arī interneta medijus.”

Pētījuma rezultāti liecina: lai apmierinātu tehnoloģiju patērētāju vēlmi saņemt informāciju, saturs ir jāintegrē ierīces un izplatīšanas kanāli. Maz ticams, ka tirgus spēlētāji katrs atsevišķi spēs nodrošināt visus šos aspektus, tāpēc sektoru pārstāvjiem jāsadarbojas. Digitālo patērētāju jaunā paaudze vēlas vairāk un dažādas „informācijas pieredzes”, un tā ir gatava maksāt par augstas kvalitātes video, mūziku, grāmatām un digitālajiem materiāliem ar atzītiem zīmoliem.

Mobilo ierīču „diktāts”
Digitālo mediju attīstība un iedzīvotāju gatavība maksāt par digitālo saturu ir cieši saistīta ar mobilo ierīču – viedtālruņu un planšetdatoru – lietotāju skaita pieaugumu. Jaunā mobilo ierīču lietotāju paaudze pirmo mediju pieredzi iegūst, izmantojot tieši mobilās ierīces, un nākamās paaudzes ātrgaitas mobilie tīkli šo tendenci tikai pastiprinās, palielinot digitālo mediju priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālajiem medijiem. Mobilo ierīču lietotāju salīdzinoši lielākā gatavība maksāt par saturu paver iespēju medijiem un tehnoloģiju ražotājiem izstrādāt jaunus peļņu nesošus risinājumus.

Attīstības tirgos iedzīvotāji ir daudz mazāk pieraduši pie personālajiem datoriem un tāpēc ir atvērtāki jaunu mobilo ierīču lietošanai. Ķīnā jau 78% pilsētu iedzīvotāju pieder viedtālrunis, 76% – klēpjdators un 51% – planšetdators. Salīdzinoši citās valstīs vidēji 53% aptaujāto pieder viedtālrunis un tikai nedaudz vairāk nekā ceturtdaļai (26%) pieder planšetdators.

Kārlis Mālnieks, KPMG Baltics SIA IT risku un vadības konsultāciju menedžeris: „Latvijā pēdējo gadu tendences liecina, ka cilvēki ikdienas lietošanā aizvien vairāk izvēlas tieši mobilās ierīces. Viedtālruņus šobrīd izmanto jau gandrīz trešā daļa no visiem mobilo telefonu lietotājiem Latvijā. Savukārt planšetdatorus – 11% iedzīvotāju, un šis skaits nemitīgi turpina palielināties. Arī Latvijā viedtālruņu īpašnieki savas ierīces arvien biežāk izmanto tieši interneta un digitālā satura pārlūkošanai, savukārt zvanīšana un īsziņu sūtīšana pakāpeniski sāk pārvietoties otrajā plānā. Šobrīd varam jau uzskatīt, ka viedtālruņu primārā funkcija vairs nav zvanīšana. To apliecina viens no vadošajiem viedtālruņu ražotājiem Taivānas uzņēmums HTC, kurš savam viedtālruņa modelim Butterfly komplektācijā piedāvā otru – mazāku tālruni ērtākai zvanīšanai. Tiesa gan, šāda komplektācija tiek piedāvāta pagaidām tikai Ķīnas tirgum, kur viedtālruņa lietošana ir visizplatītākā.”

Par tradicionālajiem medijiem joprojām maksā
Pētījuma dati liecina, ka iedzīvotāji visās valstīs digitālajiem un tradicionālajiem medijiem velta apmēram līdzīgu daudzumu laika. TOP3 aktivitātes digitālajos medijos ir sociālo tīklu apmeklēšana, karšu un norāžu apskatīšana, kā arī ziņu lasīšana tiešsaistē. Savukārt tradicionālo mediju telpā televīzija vēl joprojām ir vispopulārākais medijs visos tirgos, tam seko radio un drukātie mediji – laikraksti un žurnāli. Arī Latvijā atbilstoši TNS pētījumiem 2012. gada rudenī viens skatītājs pie TV ekrāna pavadījis nepilnas 5 ½ stundas, savukārt radio klausītājs ir klausījies radio aptuveni 4 ½ stundas. Ir svarīgi atzīmēt, ka šie rādītāji nav būtiski mainījušies salīdzinājuma ar 2011. gadu. Savukārt digitālo mediju starpā populārākie ir sociālie tīkli un ziņu portāli.

Lielākā daļa iedzīvotāju vēl joprojām vairāk naudas tērē tradicionālā veidā, nevis tiešsaistē, lai arī šis rādītājs būtiski atšķiras dažādās valstīs un attiecībā uz dažādiem mediju veidiem. Kopumā tomēr patērētāju izdevumi par digitālo saturu pakāpeniski pieaug. Ķīna, Brazīlija un Singapūra ir vadošās valstis, kurās patērētāji ir gatavi maksāt par tiešsaistes saturu, savukārt patērētāji Ziemeļamerikā un Eiropā izrāda lielāku vēlmi maksāt tikai par pieeju noteiktam saturam, piemēram, iepazīšanās portāliem un grāmatām, taču mazāk, piemēram, par ziņām, mūziku un spēlēm.

Digitālās paaudzes lietotāju vidū pieaug tā dēvētā „divu ekrānu” lietošanas pieredze, vienlaikus izmantojot vairākas digitālās ierīces un bieži vien tajā pašā laikā skatoties arī televīziju. Gandrīz puse (48%) no Ķīnas patērētājiem apgalvo, ka viņi izmanto viedtālruni, skatoties televīziju, turpretim 60% izmanto klēpjdatoru, skatoties televīziju, vairāk nekā puse (52%) lasa laikrakstus un aptuveni trešdaļa (36%) piekļūst sociālajiem tīkliem. Puse no visiem Ziemeļamerikas respondentiem un 44% Eiropas respondentu apgalvo, ka viņi skatās televīziju un piekļūst internetam, izmantojot klēpjdatoru vai personālo datoru.

Attīstības valstīs pozitīvāka attieksme pret reklāmu
Tādās attīstības valstīs kā Ķīna un Brazīlija iedzīvotāji daudz pozitīvāk novērtē reklāmu, ja tā nodrošina pakalpojumu saņemšanu par zemāku cenu vai pat bez maksas. To ir atzinuši 77% respondentu Ķīnā un 62% – Brazīlijā. Savukārt Ziemeļamerikā tikai 46% iedzīvotāju un Eiropā tikai 39% iedzīvotāju ir gatavi piekrist šādam darījumam.

The post KPMG: tradicionālie mediji turpina konkurēt ar digitālajiem medijiem par iedzīvotāju „maciņiem” first appeared on 15min.lv.

Aizvadītajā mēnesī TV3 un LNT skatītājiem piedāvāja vairāk kā desmit oriģinālos raidījumus un šovus – Labvakar, Latvija!, Galileo, Precamies!?!, dokumentālo filmu cikls Latvijas faili, daudzsēriju detektīvfilma Ēnu spēles, šovs Saimnieks meklē sievu, atgriezās LNT Ziņas sešos, sagaidītas jaunās sezonas Gandrīz ideālām vakariņām, Dziedošām ģimenēm un seriālam UgunsGrēks. TNS Latvia dati apstiprina, ka skatītājiem ir ļoti liela interese par pašmāju pārraidēm un šis rudens MTG kanāliem ir iesācies veiksmīgi, spējot sniegt ievērojami vairāk nacionālā satura kā līdz šim. Kā atzīst Kaspars Ozoliņš, MTG vadītājs Baltijas valstīs: „Mēs vienmēr esam pauduši uzskatu, ka Latvijas iedzīvotājus interesē notikumi, kas noris tepat mājās. Pēc LNT grupas kanālu pievienošanas mediju koncernam MTG, iespējams daudz veiksmīgāk un efektīvāk izmantot līdzekļus, kas paredzēti lokālā satura veidošanai.”

LNT – līderis informācijā
Aizvadītajā mēnesī, pateicoties plašākam LNT informatīvo raidījumu piedāvājumam un vairākiem jauniem autorraidījumiem, kanāls atguvis savas pozīcijas, ierindojoties 2.vietā starp skatītākajiem kanāliem, apsteidzot tuvākos konkurentus. Ik pēcpusdienu, papildu rīta, dienas un vakara ziņām, skatītājus kopš oktobra no jauna sasniedz LNT Ziņas sešos. Tad seko četri jauni Latvijā veidoti raidījumi kā Labvakar, Latvija!, šovs par attiecībām Precamies!?!, populārzinātnisks šovs Galileo, pārvērtību raidījums Māju sajūta un nedēļas noslēgums tiek aizvadīts ar skanīgām dziesmām sadziedāšanās svētkos Dziedošās ģimenes.

Kā liecina TNS Latvia Oktobra dati, stiprinot nacionālo ziņu pieejamību skatītājiem, LNT Ziņu dienesta veidotajiem raidījumiem aizvadītā mēneša laikā sekojuši 61% iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Salīdzinot ar aizvadīto mēnesi – tiem sekoja 55,9%.*

Izvēle nr.1 Latvijā – kanāls TV3
TV3 skatītāji ik dienu var baudīt lielisku izklaidi, uzzināt aktuālākos jaunumus informatīvajos raidījumos un sekot labākajiem pašmāju un pasaules seriāliem, filmām un arī šoviem. Šajā rudens sezonā skatītājus sasniedza vairāki jauni projekti kā Saimnieks meklē sievu, daudzsēriju detektīvfilma Ēnu spēles ar labāko aktieru piedalīšanos un pie skatītājiem ar jaunajām sezonām atgriezās iemīlētās programmas – Gandrīz ideālas vakariņas, UgunsGrēks un paņem 100 000 … ja vari. Skatītāji oktobra mēnesī par iemīļotāko no visām televīziju piedāvātājām programmām ir atzinuši seriālu UgunsGrēks, izbaudot piedāvātos astotās sezonas sižeta pavērsienus. Vidēji vienai sērijai sekojuši 205 900 iedzīvotāji, kas vecāki par četriem gadiem.*

Par norisēm politikā un sabiedrībā ik dienas 19:00 skatītājiem turpina vēstīt TV3 Ziņās, pēc tam 19:40 skatītājiem palīdzēt steidz Bez Tabu komanda. TV3 Ziņas turpina būt līderis ziņu raidījumu vidū un aizvadītajā mēnesī tām vidēji sekoja 183 800 iedzīvotāji, kas vecāki par četriem gadiem.*

Iesāktais tiks turpināts – vēl vairāk Latvijā veidotu projektu!
Lūkojoties uz tuvāko nākotni, MTG TV kanālu direktore Baiba Zūzena atklāj plānus: „Pavisam nesen LNT uzsāka pārraidīt jaunu dokumentālos seriālu Dzīves krustcelēs, no sestdiena sāksies Patriotu nedēļa ar bagātīgu Latvijā veidotu pārraižu piedāvājumu. Jau tūlīt, tūlīt sāksies labdarības akcija Eņģeļi pār Latviju, kuras noslēgums ar sirsnīgu koncertu gaidāms tieši pirms Ziemassvētkiem. Bet TV3 skatītājus novembra sākumā jaunajā sezonā no garāžas sveica Ints Bekers raidījumā Ar gardu muti. Drīzumā pie skatītājiem atgriezīsies raidījums Ievas pārvērtības, kas pirms tam viesosies dažādās Latvijas pilsētās, pasniedzot meistarklases un sniedzot praktiskus padomus dāmām. Pārsteigumam no decembra sarūpēta pozitīva izklaide raidījumā Tikai ar ielūgumiem. Bet Ziemassvētku laikā īpašā ceremonijā jau devīto gadu pēc kārtas godināsim Latvijas Lepnumus – tā ir izveidojusies par ilggadēju tradīciju, aizvadot gadu.”

* TNS Latvia dati: vecuma grupa 4+, laika periods 01.09.2012.-31.10.2012.

The post Latvijas skatītājs priekšroku dod Latvijā veidotiem raidījumiem first appeared on 15min.lv.

“Šo uzņemējdarbības atbalsta programmu veidojām, lai sniegtu vietējiem uzņēmumiem zināmu handikapu konkurences cīņā, veicinātu to attīstību un nodrošinātu dažādu pakalpojumu pieejamību. Esam gandarīti, ka izdevies izveidot sadarbību ar dažādām organizācijām, kas var piedāvāt uzņēmumiem būtiskus pakalpojumus – mārketinga, apmācību, personāla vadības un citās jomās. LUAC nodrošinot līdzfinansējumu vēlas ne tikai sniegt atbalstu, bet arī atgādināt, ka uzņēmumiem pašiem jābūt aktīviem, lai šīs iespējas meklētu un izmantotu,” atzīmē LUAC pārstāvis Kaspars Vītoliņš.

“Biznesa Uzrāviens” programmas ietvaros uzņēmumiem bez maksas tiek piedāvāti dažādi mārketinga un komunikācijas instrumenti, kas realizējami, izvērtējot katras kompānijas vajadzības un pašreizējo pozīciju tirgū. Uzņēmumiem pieejamas tādas aktivitātes kā mārketinga stratēģijas izstrāde, tirgus izpēte, sabiedrisko attiecību aktivitātes un publicitātes veicināšana, inovāciju vadība, reklāmas aktivitātes, sadarbības partneru meklēšana vietējā un eksporta tirgos, pārdošanas veicināšana, jaunu mārketinga metožu pielietošana, uzņēmumu komandu veidošana un apmācība, kā arī daudz kas cits.

Biznesa apmācības programma straujai attīstības veicināšanai: “KĀ KĻŪT PAR TIRGUS LĪDERI JAU RĪT” ietver piecus secīgus seminārus un meistarklases un runā par vispārēju uzņēmuma sagatavošanu izaugsmei. Semināru programmas mērķis ir dot uzņēmumiem un to darbiniekiem visu aktuālāko un nepieciešamāko informāciju un prasmes, lai viņi būtu gatavi iniciēt un vadīt pārmaiņas, uzlabot uzņēmuma sniegumu un servisu un tādējādi veicināt kopējo kompānijas attīstību un izaugsmi nākotnē. Pateicoties uzņēmējdarbības attīstības programmai “Biznesa Uzrāviens”, semināru ciklu iespējams apmeklēt, par to maksājot tikai trešo daļu no kopējām izmaksām.

Uzņēmumi, kas vēlas pieteikties dalībai programmā “Biznesa Uzrāviens”, kā arī saņemt 1000 latus reklāmai medijos vai apmeklēt semināru ciklu, aicināti sazināties ar LUAC – luac@luac.lv.

The post Uzņēmumiem iespēja saņemt 1000 latus reklāmai medijos first appeared on 15min.lv.

Oficiālais izdevums „Latvijas Vēstnesis” interneta vietnē www.vestnesis.lv būs pieejams no 2012.gada 1.jūlija, bet vēl pusgadu – līdz 2013.gada 1.janvārim – vienlaikus tiks nodrošināta arī oficiālā publikācija papīra formā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Pārejas periods nepieciešams, lai nodrošinātu iespēju pārliecināties par elektroniskās publikācijas drošību, ērtību un uzticamību un, ja nepieciešams, novērst radušās problēmas. Valdībai būs jāizvērtē elektroniskā izdevuma drošums un pieejamība un līdz šī gada 1.novembrim par to būs jāiesniedz ziņojums Saeimai.

Oficiālajā izdevumā elektroniski publicēs ārējos normatīvos aktus, kā arī citus tiesību aktus un oficiālos paziņojumus, ja to publicēšanu šajā izdevumā paredz ārējie normatīvie akti.

Oficiālā publikācija būs publiski ticama un saistoša, ar tās nezināšanu nevarēs aizbildināties. Oficiālais izdevums būs pieejams ikvienam brīvi un bez maksas. Tāpat personas varēs pieprasīt izdevējam nodrošināt oficiālās publikācijas apliecinātas izdrukas izgatavošanu papīra formātā par samaksu, kas nepārsniedz tās pašizmaksu. Šādai izdrukai būs informatīvs raksturs.

Savukārt tiesību aktu konsolidētās versijas būs brīvi un bez maksas pieejamas interneta vietnē www.likumi.lv. Tajā pieejamajai informācijai gan nebūs oficiālās publikācijas statusa un tā nebūs juridiski saistoša.

Likumprojekta autori norāda, ka oficiālā publikācija elektroniskajā formā būs lietotājam ērtāka un arī plašāk pieejama. Atteikšanos no drukas versijas pamato salīdzinoši nelielais tās abonentu skaits, kas 2010.gadā bija sarucis līdz 510 abonentiem. Savukārt laikraksta neoficiālās elektroniskās versijas unikālo lietotāju skaits darba dienā pārsniedz 3500.

Elektronisko izdevumu izdos valsts aģentūra „Latvijas Vēstnesis”, kas Ministru kabinetam jāizveido līdz 2016.gada 1.janvārim. Līdz aģentūras izveidei tās uzdevumu izpildi nodrošinās valsts SIA „Latvijas Vēstnesis”. Oficiālo publikāciju informācijas sistēmas uzturēšanu un attīstību finansēs no valsts budžeta dotācijas, maksas par oficiālajām publikācijām un citiem ieņēmumiem.

The post „Latvijas Vēstnesis” no nākamā gada iznāks tikai elektroniski first appeared on 15min.lv.