Atbilde slēpjas faktā, ka starptautisko sankciju saraksti un uzņēmumu patieso labuma guvēju (PLG) struktūras nav akmenī iekaltas – tās mainās gana bieži. Partneris, kurš vēl gada sākumā šķita pilnīgi uzticams, šodien var jau būt nonācis sankciju sarakstos. Tāpat pastāv iespēja, ka ilggadēja sadarbības partnera īpašnieku vai valdes struktūrai ir pievienojusies persona, ar kuru sadarbojoties pakļaujat savu biznesu tiešiem AML riskiem.

Riski, kas rodas, ja partneru saraksts netiek regulāri auditēts un uzraudzīts, ir ievērojami un var apdraudēt jūsu biznesu. Sadarbība, pat ja tā ir neapzināta, ar sankcionētām personām vai uzņēmumiem, var novest pie iesaldētiem bankas kontiem, apturētas saimnieciskās darbības, apjomīgiem naudas sodiem un neatgriezeniskām sekām uzņēmuma reputācijai. Tāpēc svarīgi atcerēties, ka paļaušanās uz gadiem ilgu sadarbību nevar kalpot par garantiju drošai sadarbībai nākotnē.

Mēģinot šos riskus pārvaldīt, daudzi uzņēmumi joprojām paļaujas uz manuālu datu pārbaudi. Mūsdienu mainīgajā ģeopolitiskajā un ekonomiskajā vidē tā ir ne tikai resursu ietilpīga, bet arī nedroša prakse. Manuāli izsekot līdz desmitiem, simtiem vai pat tūkstošiem klientu un piegādātāju izmaiņām Latvijas, Eiropas Savienības, ANO un OFAC sankciju sarakstos ir fiziski neiespējami. Cilvēciskās kļūdas faktors šādā procesā ir neizbēgams, un cena par vienu nepamanītu izmaiņu vai novēlotu informāciju ir pārāk liela.

Tieši tādēļ pāreja uz automatizētiem monitoringa risinājumiem vairs nav tikai lielu kompāniju privilēģija, bet gan ikviena atbildīga uzņēmuma pamatvajadzība. “Lursoft IT” izstrādātie Sankciju un AML izmaiņu monitoringi nodrošina nepārtrauktu un automatizētu jūsu sadarbības partneru uzraudzību. Sistēma strādā jūsu vietā – tiklīdz kāds no jūsu sarakstā esošajiem uzņēmumiem vai to saistītās personas tiek iekļautas sankciju sarakstos vai arī tiek fiksētas AML risku izmaiņas, jūs nekavējoties saņemsiet brīdinājumu. Tas ļauj proaktīvi reaģēt, apturēt aizdomīgus darījumus un novērst riskus vēl pirms tie pārtapuši reālās problēmās un zaudējumos.

Papildus ikdienas portfeļa uzraudzībai, “Lursoft IT” piedāvā risinājumus, kas pielāgojami dažādiem datu apjomiem un uzņēmuma iekšējiem procesiem. Piemēram, ja nepieciešams vienlaicīgi izvērtēt apjomīgāku esošo vai potenciālo sadarbības partneru sarakstu, noderīga ir pārbaude sankciju sarakstos ar xlsx datni. Šis pakalpojums ļauj, augšupielādējot failu, vienlaikus pārbaudīt līdz pat 50 partneriem. Būtiska priekšrocība ir tā, ka Latvijas uzņēmumu gadījumā sistēma automātiski pārbauda ne tikai pašu juridisko personu, bet arī visas ar to saistītās personas (amatpersonas, īpašniekus, patiesos labuma guvējus).

Savukārt uzņēmumiem, kuru mērķis ir pilnīga iekšējo procesu automatizācija, neaizstājams risinājums ir sankciju pārbaužu un uzraudzības integrācija klienta sistēmā (API). “Lursoft IT” ir izstrādājis specifiskus API sankciju pārbaudēm un API monitoringam, kas ietver pilnu funkcionalitātes spektru un ir viegli integrējami uzņēmuma grāmatvedības, ERP vai CRM sistēmās. Šis API risinājums ļauj katram klientam individuāli pielāgot datu piegādes un pārbaudes mehānismus tieši savas sistēmas specifikai, tādējādi padarot AML un sankciju atbilstības kontroli par nemanāmu, bet ārkārtīgi uzticamu ikdienas operāciju sastāvdaļu.

Gatavojoties jaunajam finanšu gadam un parakstot jaunus sadarbības līgumus, ir svarīgi izveidot stabilu un drošu pamatu uzņēmuma tālākai izaugsmei. Uzticot AML un sankciju risku uzraudzību automatizētām sistēmām, jūs ne tikai ietaupīsiet savus resursus, bet arī parūpēsieties par sava biznesa drošību.

Katra uzņēmuma specifika, iekšējie procesi un pārbaudāmo datu apjomi atšķiras. Lai uzzinātu vairāk par “Lursoft IT” piedāvātajiem sankciju un AML risinājumiem, kā arī noskaidrotu, kurš no rīkiem būtu vispiemērotākais tieši jūsu biznesa vajadzībām, aicinām sazināties ar savu klientu konsultantu vai arī “Lursoft IT” Klientu apkalpošanas centru, rakstot uz info@lursoft.lv vai zvanot 67844300.

Būtisku daļu no kopējiem nodokļu ieņēmumiem tradicionāli veido tieši darbaspēka nodokļi. Pārskata periodā uzņēmumi valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās (VSAOI) novirzījuši 1,14 miljardus eiro, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) samaksāti 570,7 miljoni eiro. Abi šie rādītāji, salīdzinot ar 2025. gada trešo ceturksni, ir auguši.

Analizējot nozaru pienesumu, pārliecinošas līderpozīcijas aizvien saglabā tirdzniecības sektors. Vairumtirdzniecības uzņēmumi valsts budžetu papildinājuši par teju 705 miljoniem eiro, nodarbinot gandrīz 47 tūkstošus cilvēku. Tikmēr mazumtirdzniecība, kas vēsturiski ir lielākais darba devējs valstī ar vairāk nekā 82 tūkstošiem strādājošo, nodokļos samaksājusi 531,9 miljonus eiro.

Trešo lielāko ieguldījumu nodokļu ieņēmumos devusi veselības aprūpes nozare ar 148,4 miljoniem eiro. Tai cieši seko datorprogrammēšanas un konsultēšanas uzņēmumi (135,2 miljoni eiro). Lielāko nozaru piecinieku noslēdz operācijas ar nekustamo īpašumu, kur strādājošie uzņēmumi nodokļos kopumā iemaksājuši 113,5 miljonus eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada 3. ceturksni, visievērojamāko nodokļu iemaksu pieaugumu absolūtos skaitļos uzrādījušas jau iepriekš minētās tirdzniecības nozares. Vairumtirdzniecības sektors, salīdzinot ar pagājušā gada 3. ceturksni, savu pienesumu valsts kopbudžetā palielinājis par 53,5 miljoniem eiro, bet mazumtirdzniecība iemaksājusi par 20,3 miljoniem eiro vairāk. Tikmēr proporcionāli viens no straujākajiem izrāvieniem fiksēts pasta un kurjeru darbības jomā – šis sektors savas nodokļu iemaksas faktiski dubultojis, 3. ceturksnī pieaugot no 12,1 miljona eiro līdz 23,8 miljoniem eiro (kāpums par teju 97%). Būtisks pieaugums vērojams arī iznomāšanas un līzinga pakalpojumu nozarē (+59,7%), inženierbūvniecībā (+50,6%), kā arī pārtikas produktu ražošanā, kur nodokļu iemaksas gada laikā augušas par 12,2 miljoniem eiro jeb 23,7%.

Tomēr ne visās nozarēs vērojama izaugsme. Lielākais kritums absolūtos skaitļos fiksēts telekomunikāciju pakalpojumu sektorā, kura nodokļu iemaksas, salīdzinot ar 2025. gada 3. ceturksni, ir samazinājušās par 11,3 miljoniem eiro jeb 16,3%. Ievērojams kritums skāris arī dzērienu ražošanas nozari (samazinājums par 9,1 miljonu eiro jeb 17,6%), kā arī finanšu un apdrošināšanas palīgdarbību jomu, kur iemaksas sarukušas par 5,5 miljoniem eiro. Proporcionāli būtisku iemaksu kritumu piedzīvojusi arī citu transportlīdzekļu ražošana (-27,5%) un augkopības un lopkopības nozare, kas valsts budžetā iemaksājusi par 17,3% mazāk nekā pirms gada.

Lai iegūtu detalizētāku ieskatu par konkrētu nozaru vai atsevišķu uzņēmumu nodokļu iemaksām un to dinamiku, “Lursoft IT” aicina izmantot Nodokļu analītikas iespējas. Tās nodrošina plašas un padziļinātas nodokļu analītikas iespējas, ļaujot uzņēmējiem ne tikai sekot līdzi kopējām tendencēm valstī, bet arī ērti izvērtēt esošo un potenciālo sadarbības partneru uzticamību un nodokļu nomaksas disciplīnu. Iepazīstieties ar visām “Lursoft IT” nodokļu analītikas iespējām un pieņemiet datos balstītus biznesa lēmumus: https://www.lursoft.lv/lv/nodoklu-analitika

Pēdējo gadu laikā apbedīšanas nozares kopējais apgrozījums ir uzrādījis pakāpenisku augšupeju. Ja 2023. gadā apbedīšanas un ar to saistīto pakalpojumu sniedzēji apgrozīja 16,02 miljonus eiro, tad 2024. gadā šis rādītājs pieauga līdz 17,39 miljoniem eiro, bet pērn sasniedza jau 19,09 miljonus eiro, kas ir par 9,8% vairāk nekā gadu iepriekš. “Lursoft IT” dati liecina, ka 2025. gadā ieņēmumus no darbības apbedīšanas nozarē uzrādījuši 144 komersanti.

Pozitīva dinamika pērn vērojama arī nozares peļņas rādītājos. Pēc salīdzinoši veiksmīga 2023. gada, kad apbedītāju kopējā peļņa sasniedza 1,04 miljonus eiro, 2024. gadā nozare piedzīvoja kritumu, kopējai peļņai sarūkot līdz 778 tūkstošiem eiro. Tomēr pagājušais gads ir nesis ievērojamu kāpumu – nozares kopējā peļņa pieauga par vairāk nekā 69%, sasniedzot 1,32 miljonus eiro.

Latvijas apbedīšanas tirgus līderu galvgalī 2025. gadā dominē uzņēmumi, kuru apgrozījums pārsniedz vienu miljonu eiro. Apgrozījuma ziņā lielākie uzņēmumi šajā nozarē ir:

• SIA “Rīgas kremācijas centrs-krematorija” (Rīga): 1,18 miljoni eiro;
• SIA “DANA” (Rēzekne): 1,16 miljoni eiro;
• SIA “ATVADAS” (Rīga): 1,03 miljoni eiro.

Apkopotie dati liecina, ka apgrozījuma rādītāji ne vienmēr korelē ar augstu peļņu. Kamēr Latgales reģiona līderis SIA “DANA” 2025. gadu noslēdza ar 235,28 tūkstošu eiro peļņu, abi lielākie Rīgas uzņēmumi strādāja ar zaudējumiem. SIA “Rīgas kremācijas centrs-krematorija” zaudējumi pērn sasniedza 10,78 tūkstošus eiro, bet SIA “ATVADAS” – 32,37 tūkstošus eiro. Pēdējais no tiem norādījis, ka izdevumu pieaugumu veicināja dividenžu izmaksa un uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšana, kā arī nomas maksas palielināšanās un biroja modernizācijas darbu veikšana. Savukārt SIA “Rīgas kremācijas centrs-krematorija” iesniegtajā vadības ziņojumā norādījusi, ka, attīstoties konkurencei apbedīšanas un kremācijas jomā, uzņēmums turpmāk plāno pārskatīt cenu politiku un attīstīt pieejamāku un modernāku pakalpojumu sniegšanas modeli.

Starp apgrozījuma ziņā lielākajiem apbedīšanas nozares uzņēmumiem pagājušajā gadā ir ierindojušies arī SIA “Apbedīšanas birojs ANGEL” (974,77 tūkstoši eiro) un SIA “KARĀLS PLUS” (890,20 tūkstoši eiro), kas abi pērn strādājuši ar vairāk nekā 100 tūkstošu eiro peļņu.

Apbedīšanas nozare saglabā stabilu lomu kā darba devējs un nodokļu maksātājs. Kopējais nozarē nodarbināto skaits ir pakāpeniski audzis no 605 darbiniekiem 2023. gadā līdz 650 strādājošajiem pērn. Arī valsts budžetā iemaksāto nodokļu apjoms ir stabili kāpis, pieaugot no 3,97 miljoniem eiro 2023. gadā līdz 4,58 miljoniem eiro pagājušajā gadā.

Vairāk nekā 10 darbiniekus pērn nodarbināja 12 nozarē strādājoši uzņēmumi. To vidū līderis ar 22 darbiniekiem pagājušajā gadā bija SIA “Rīgas kremācijas centrs-krematorija”, kur nodarbināto skaits pēdējos gados saglabājies nemainīgs. Tikmēr uzņēmumā SIA “DANA”, kas arī ierindojas starp nozares līderiem, ir vērojama tendence nodarbināto skaitam augt – ja 2024. gadā tur strādāja 17 darbinieki, tad pērn jau 21. Jānorāda, ka starp apbedīšanas nozarē strādājošajiem uzņēmumiem SIA “DANA” ir ar vislielāko struktūrvienību skaitu. “Lursoft IT” dati liecina, ka uzņēmumam šobrīd ir 10 aktīvas struktūrvienības, un vadības ziņojumā norādīts, ka nākotnē uzņēmums plāno paplašināt savu tirgu, atverot vēl jaunas.

Teju tikpat liels struktūrvienību skaits (kopumā 9) ir reģistrēts arī SIA “Trīs saujas” no Limbažu novada. Uzņēmuma apgrozījums 2025. gadā pieauga līdz 489,31 tūkstotim eiro, un pēc vairāku gadu zaudējumiem tam atkal izdevies gadu noslēgt ar peļņu. Analizējot reģionālo sadalījumu, “Lursoft IT” norāda, ka Vidzemē ir reģistrēti 45 apbedīšanas nozares uzņēmumi, kas veido teju piekto daļu no kopējā nozarē reģistrēto uzņēmumu skaita. Gandrīz trešā daļa (76 uzņēmumi) ir reģistrēta Rīgā, Latgalē – 33, Kurzemē – 29, Zemgalē – 26, savukārt Pierīgā – 22. Daļai no nozares uzņēmumiem (kopumā 9) šobrīd ir uzsākts likvidācijas process, un vēl tikpat lielam uzņēmumu skaitam ir apturēta saimnieciskā darbība.

Apbedīšanas nozare Latvijā demonstrē noturīgu izaugsmi, turpinot palielināt gan finanšu ieņēmumus, gan nodarbinātību. Tomēr atklātā karteļa lieta met ēnu uz nozares tēlu, raisot jautājumu – cik liela daļa no šīs izaugsmes ir dabiska biznesa attīstība, un cik lielā mērā tā balstīta uz saskaņotu rīcību, kas tieši ietekmē sabiedrību tās emocionāli vismazāk aizsargātajos brīžos.

Dati apkopoti uz 21.10.2026.

Saskaņā ar “Lursoft IT” apkopotajiem datiem 2025. gadā Vidzemes reģiona uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedza 5,67 miljardus eiro, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar 5,51 miljardu eiro 2024. gadā un 5,30 miljardiem eiro 2023. gadā. Vēl iespaidīgāku lēcienu uzrāda reģiona uzņēmumu kopējā peļņa. Ja 2024. gadā Vidzemes uzņēmumi nopelnīja 219,38 miljonus eiro, tad pērn šis rādītājs ir strauji pieaudzis, sasniedzot jau 287,74 miljonus eiro. Pozitīvas tendences vērojamas arī darba tirgū, jo kopējais nodarbināto skaits reģiona uzņēmumos gada laikā audzis par nepilniem 3%, sasniedzot 58,4 tūkstošus darbinieku.

Lielāko apgrozījumu Vidzemes reģionā 2025. gadā sasniegusi mazumtirdzniecības nozare, liecina “Lursoft IT” dati. Šīs nozares uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 772,17 miljonus eiro un nopelnījuši 31,22 miljonus eiro, tādējādi ierindojot šo nozari otrajā vietā starp lielākajiem pelnītājiem reģionā. Gada laikā Vidzemē reģistrēto mazumtirgotāju kopējais apgrozījums ir palielinājies par 2,10%, bet peļņa augusi par 4,32%.

Mazumtirdzniecības nozari pārstāv arī Vidzemes lielākais uzņēmums SIA “Firma Madara 89”. Aizvadītajā gadā uzņēmums kāpinājis apgrozījumu par 7,48%, sasniedzot 233,09 miljonus eiro. Pērn SIA “Firma Madara 89” atvērusi septiņus jaunus veikalus un divas kafejnīcas “Pasēdnīca”, savukārt trīs veikali slēgti. Lai palielinātu realizācijas apjomus, jaunas tirdzniecības vietas plānots atvērt arī šogad.

Mazumtirdzniecība pērn Vidzemē ir bijusi otra pelnošākā nozare (31,22 miljoni eiro), kuru pārspēja tikai augkopība un lopkopība, kas pagājušajā gadā audzējusi peļņu par 85,67%, sasniedzot 35,33 miljonus eiro. Pelnošākais augkopības un lopkopības nozares uzņēmums Vidzemes reģionā 2025. gadā bija SIA “Alūksnes putnu ferma”, kas pērn ne tikai ievērojami kāpināja apgrozījumu, bet arī būtiski uzlaboja peļņas rādītājus. “Lursoft IT” dati liecina, ka pēc 335,62 tūkstošu eiro zaudējumiem 2024. gadā putnkopības un olu ražošanas uzņēmums pērn ir guvis 5,18 miljonu eiro peļņu. SIA “Alūksnes putnu ferma” apgrozījums gada laikā audzis no 10,93 miljoniem eiro 2024. gadā līdz 21,16 miljoniem eiro pērn.

“2025. gads uzņēmumam bija nozīmīgs izaugsmes un attīstības gads, kurā tika būtiski palielināta ražošanas jauda, nostiprināta operacionālā efektivitāte un paplašināta darbība augstākas pievienotās vērtības produktu virzienā,” teikts SIA “Alūksnes putnu ferma” vadības ziņojumā. Pagājušā gada maijā uzņēmums noslēdza iepriekš uzsākto investīciju programmu, nododot ekspluatācijā divas jaunas dējējvistu novietnes, kā arī centrālo noliktavu un šķidro olu produktu ražošanas kompleksu. Kopējais investīciju apjoms sasniedza gandrīz 13 miljonus eiro.

Nozares ar lielāko apgrozījumu Vidzemes reģionā 2025. gadā:

1. Mazumtirdzniecība: 772,17 milj. EUR;
2. Vairumtirdzniecība: 712,80 milj. EUR;
3. Koksnes un koka izstrādājumu ražošana: 564,39 milj. EUR;
4. Augkopība un lopkopība: 477,15 milj. EUR;
5. Mežsaimniecība un mežizstrāde: 396,43 milj. EUR.

Pelnošākās nozares Vidzemes reģionā 2025. gadā:

1. Augkopība un lopkopība: 35,33 milj. EUR;
2. Mazumtirdzniecība: 31,22 milj. EUR;
3. Finanšu pakalpojumi, izņemot apdrošināšanu un pensiju finansēšanu: 29,73 milj. EUR;
4. Inženierbūvneicība: 28,28 milj. EUR;
5. Mežsaimniecība un mežizstrāde: 20,90 milj. EUR.

Alūksnes novadā reģistrētie uzņēmumi 2025. gadā kopā apgrozījuši 152,32 miljonus eiro, pēc nodokļu nomaksas gūstot 8,38 miljonu eiro peļņu. Gada laikā kopējais apgrozījuma pieaugums šīs pašvaldības teritorijā ir sasniedzis 7,86%. “Lursoft IT” apkopotie dati liecina, ka visstraujākais apgrozījuma lēciens 2025. gadā reģistrēts Cēsu novada uzņēmumiem (+22,21%). Galvenais šī iespaidīgā rezultāta iemesls ir SIA “Sunotec Latvia” straujā izaugsme. Lai gan uzņēmums reģistrēts vien 2022. gada vasarā, tas jau pērn spējis sasniegt 111,26 miljonu eiro apgrozījumu.

Uzņēmuma darbība Latvijā pagājušajā gadā galvenokārt koncentrējās uz inženiertehniskajiem, iepirkumu un būvniecības pakalpojumiem lielas jaudas saules enerģijas infrastruktūras projektiem, kuros tā galvenais objekts bija “DSE Aizpute Solar” projekta izbūve. SIA “Sunotec Latvia” gan vērš uzmanību – ja šogad netiks noslēgti jauni apjomīgi līgumi, darbības apjoms 2026. gadā gaidāms zemāks nekā pērn sasniegtais ārkārtīgi augstais līmenis.

Apgrozījuma ziņā SIA “Sunotec Latvia” pērn bija ceturtais lielākais uzņēmums Vidzemes reģionā. Pirmās divas vietas ieņem Smiltenes novada uzņēmumi – jau pieminētais SIA “Firma Madara 89” un AS “Stora Enso Latvija”. Zāģmateriālu ražotājs AS “Stora Enso Latvija” 2025. gadā apgrozījis 129,42 miljonus eiro (par 13,53% mazāk nekā 2024. gadā), pārskata gadu noslēdzot ar 6,81 miljona eiro peļņu. Iesniegtajā vadības ziņojumā uzņēmums norādījis, ka vislielākais pārdošanas apjomu samazinājums pērn bijis celulozes izejmateriālu produktu grupās.

Smiltenes novada uzņēmumu kopējais apgrozījums pērn audzis minimāli (+0,49%), sasniedzot 796,76 miljonus eiro.

“Lursoft IT” dati liecina, ka uzņēmumu kopējais apgrozījums 2025. gadā audzis ne visos novados. Visievērojamāk tas sarucis Gulbenes novadā (par 13,39% salīdzinājumā ar 2024. gadu), un kritums reģistrēts arī Saulkrastu (-4,62%) un Valmieras (-4,56%) novados. Valmieras novada uzņēmumu kopējais apgrozījums 2025. gadā sasniedza 1,32 miljardus eiro, bet peļņa – 79,64 miljonus eiro. Apgrozījuma ziņā lielākais uzņēmums šajā Vidzemes pašvaldībā pagājušajā gadā bija kooperatīvā sabiedrība “VAKS” (ar 119,28 miljonu eiro apgrozījumu). Aizvadītā gada izskaņā kooperatīvs apvienoja 622 biedrus.

Viszemākais kopējais apgrozījums starp visām Vidzemes pašvaldībām pērn reģistrēts Valkas novadā, kura uzņēmumi apgrozījuši 100,10 miljonus eiro. Gada laikā šajā pašvaldībā reģistrēto uzņēmumu kopējais apgrozījums gan ir audzis par 12,42%. Lielākais uzņēmums to vidū ir SIA “Valkas ceļi”, kas pērn kāpinājis apgrozījumu par 44,49%, sasniedzot 15,70 miljonus eiro. Šo pieaugumu uzņēmums skaidro ar lielāku kapacitāti apgūt vairākus projektus un plašāku tehnikas bāzi. “Lursoft IT” dati liecina, ka ar apgrozījuma pieaugumu 2025. gadā strādājuši 48,36% no visiem Valkas novada uzņēmumiem, kas pērn guvuši ieņēmumus no saimnieciskās darbības.

Vidzemes reģionā reģistrēto uzņēmumu kopējais apgrozījums un peļņa 2025. gadā

TOP 20 lielākie Vidzemes reģiona uzņēmumi 2025. gadā ir kāpinājuši apgrozījumu par teju piekto daļu, sasniedzot 1,45 miljardus eiro jeb ceturto daļu no reģiona kopējā apgrozījuma.

TOP 20 līderu sarakstā ar sešiem uzņēmumiem pārstāvēts Valmieras novads, ar trim – Cēsu, Ogres un Smiltenes novadi, ar diviem – Limbažu novads, savukārt pa vienam uzņēmumam pārstāv Gulbenes, Madonas un Saulkrastu novadus. Starp TOP 20 lielākajiem uzņēmumiem nav izdevies ierindoties nevienam komersantam no Alūksnes un Valkas novadiem.

Līderu sarakstā pārstāvētas dažādas ražošanas nozares – pārtikas, dzērienu un mēbeļu ražošana. Tāpat līderu vidū ierindojušies vairāki tirdzniecības, lauksaimniecības, būvniecības un citu nozaru uzņēmumi.

Straujāko apgrozījuma pieaugumu starp Vidzemes reģiona līderiem pagājušajā gadā ir uzrādījis jau iepriekš minētais SIA “Sunotec Latvia” (+6515,73% gada laikā), taču īpaši jāizceļ arī saraksta 17. vietā esošais SIA “BONO TRADE” no Valmieras novada. Kokmateriālu, būvmateriālu un sanitārtehnikas ierīču vairumtirgotāja apgrozījums 2025. gadā ir pieaudzis 19 reizes, sasniedzot 37,05 miljonus eiro. Uzņēmums šo straujo izaugsmi skaidro ar pārdotās produkcijas apjoma palielināšanu, preču sortimenta diversifikāciju un klientu portfeļa stabilizēšanu.

Atšķirībā no TOP 20 uzņēmumu kopējā apgrozījuma, līderu peļņa pērn, salīdzinot ar 2024. gadu, ir samazinājusies par 10,12%. Tostarp atsevišķi uzņēmumi no TOP 20 saraksta aizvadīto gadu ir noslēguši ar zaudējumiem. Vislielākie tie bijuši maizes ražotājam SIA “Fazer Latvija”. Uzņēmums 2025. gadā turpināja nostiprināt un paplašināt savas pozīcijas stratēģiski nozīmīgākajos maizes segmentos, vienlaikus attīstot augstākas pievienotās vērtības kategorijas. Iesniegtajā vadības ziņojumā norādīts, ka uzņēmums pērn turpināja darbību izaicinošā un konkurences ziņā piesātinātā tirgus vidē, fokusējoties uz iepriekš īstenoto strukturālo pārmaiņu stabilizāciju un efektivitātes paaugstināšanu. “Pēc 2025. gadā pabeigtā nozīmīgā ražošanas konsolidācijas projekta uzņēmums pērn koncentrējās uz investīciju atdeves nodrošināšanu un izmaksu optimizāciju,” teikts SIA “Fazer Latvija” vadības ziņojumā. Balstoties uz “AC Nielsen” pētījuma datiem, SIA “Fazer Latvija” tirgus daļa svaigi iepakotas maizes kategorijā Latvijā bija 18–19% apmērā.

“Lursoft IT” dati liecina, ka pagājušajā gadā SIA “Fazer Latvija” apgrozījums pieauga par 3%, sasniedzot 35,67 miljonus eiro. Uzņēmums ir turpinājis strādāt ar zaudējumiem, to apmēram pieaugot līdz 3,75 miljoniem eiro.

No TOP 20 sarakstā iekļuvušajiem uzņēmumiem lielākais pelnītājs pagājušajā gadā bija mazumtirgotājs SIA “Firma Madara 89”. “Lursoft IT” dati atklāj, ka Vidzemes reģionā peļņas ziņā to pagājušajā gadā ir pārspējis tikai SIA “E.G. IEGULDĪJUMI” (ar 24,91 miljona eiro apgrozījumu un 19,15 miljonu eiro peļņu), kurš apgrozījuma ziņā starp visiem reģiona uzņēmumiem 2025. gadā ierindojies 28. pozīcijā.

TOP 20 lielākie uzņēmumi Vidzemes reģionā pēc apgrozījuma 2025. gadā

Dati par Vidzemes reģiona uzņēmumiem apkopoti uz 29.09.2026.

Manuāla informācijas meklēšana, pārrakstīšana un regulāra atjaunošana patērē darbinieku laiku, palielina kļūdu risku un apgrūtina vienotu datu uzturēšanu uzņēmuma sistēmās. Efektīvs veids, kā šos procesus pilnveidot, ir datu apmaiņas automatizācija, integrējot “Lursoft IT” API uzņēmuma informācijas sistēmās.

“Lursoft IT” API risinājumi ļauj savienot uzņēmuma izmantotās sistēmas ar nepieciešamajiem datu avotiem, nodrošinot ērtāku piekļuvi informācijai un palīdzot automatizēt ikdienas darba procesus. Tas nozīmē mazāk manuāla darba, efektīvāku resursu izmantošanu un stabilāku pamatu biznesa lēmumu pieņemšanai.

Kas ir API integrācija, un kā tā atvieglo uzņēmuma ikdienu?

API jeb lietojumprogrammu saskarne ļauj dažādām informācijas sistēmām savstarpēji apmainīties ar datiem. Integrējot “Lursoft IT” API uzņēmuma grāmatvedības, resursu pārvaldības, klientu attiecību pārvaldības (CRM) vai citās sistēmās, nepieciešamo informāciju iespējams iegūt un izmantot tieši ierastajā darba vidē.

Piemēram, reģistrējot jaunu klientu vai piegādātāju, darbiniekam atliek ievadīt uzņēmuma reģistrācijas numuru, lai integrētā sistēma varētu automātiski pieprasīt pieejamos datus un aizpildīt attiecīgos laukus, tostarp uzņēmuma nosaukumu, juridisko adresi, reģistrācijas informāciju, amatpersonas, finanšu datus un citus darbam nepieciešamos rādītājus.

Šādi iespējams būtiski samazināt nepieciešamību pārslēgties starp dažādām sistēmām, manuāli meklēt informāciju un atkārtoti ievadīt vienus un tos pašus datus. Turklāt, izmantojot automatizētus datu atjaunošanas procesus, uzņēmums var efektīvāk uzturēt aktuālu savu klientu un sadarbības partneru informāciju.

Galvenie ieguvumi, automatizējot datu apmaiņu

API integrācija sniedz praktiskus ieguvumus gan darbinieku ikdienas darbā, gan uzņēmuma procesu pārvaldībā.

Laika un resursu ietaupījums

Automatizējot datu iegūšanu un ievadi, darbiniekiem mazāk laika jāvelta informācijas meklēšanai un administratīviem uzdevumiem. Iegūto laiku iespējams izmantot klientu apkalpošanai, pārdošanas veicināšanai, analītikai un citiem uzdevumiem, kas rada lielāku pievienoto vērtību uzņēmumam.

Mazāks manuālu kļūdu risks

Manuāli pārrakstot informāciju, var rasties neprecizitātes uzņēmumu nosaukumos, reģistrācijas numuros, adresēs un citos būtiskos datos. Automatizēta datu apmaiņa palīdz samazināt šādu kļūdu iespējamību un veicina vienotu informācijas izmantošanu dažādās uzņēmuma sistēmās.

Ātrāka piekļuve informācijai par klientiem un partneriem

Pārdošanas, iepirkumu un klientu apkalpošanas speciālisti var iegūt nepieciešamos datus tieši savā darba vidē, paātrinot klientu sākotnējo izvērtēšanu un sadarbības partneru izpēti. Atkarībā no pieejamajiem datiem un izmantotajiem pakalpojumiem iespējams analizēt arī uzņēmuma finanšu situāciju un citus ar sadarbības izvērtēšanu saistītus rādītājus.

Efektīvāka datu aktualitātes uzraudzība

Uzņēmumu informācija laika gaitā mainās – var tikt mainīta juridiskā adrese, amatpersonas, īpašnieku struktūra vai citi būtiski reģistrācijas dati. Integrējot savās sistēmās API risinājumus, uzņēmums var savlaicīgāk pamanīt izmaiņas un lēmumu pieņemšanu balstīt uz aktuālāko informāciju.

Labāks pamats pārdomātiem biznesa lēmumiem

Ja nepieciešamā informācija ir pieejama vienuviet un to iespējams iegūt savlaicīgi, darbinieki var ātrāk izvērtēt sadarbības partnerus, plānot turpmāko rīcību un pieņemt lēmumus, balstoties uz datiem, nevis tikai uz pieņēmumiem.

“Lursoft IT” API risinājumu priekšrocības

Lai datu automatizācija sniegtu maksimālu ieguvumu, būtiska nozīme ir iespējai to pielāgot sava uzņēmuma vajadzībām. To nodrošina “Lursoft IT” piedāvātie API risinājumi.

Plašas iespējas uzņēmumu informācijas iegūšanai

“Lursoft IT” piedāvātie API risinājumi nodrošina iespēju integrēt uzņēmumu informāciju klienta izmantotajās sistēmās. Atkarībā no izvēlētā pakalpojuma pieejami gan uzņēmumu pamatdati, gan padziļinātai izpētei nepieciešamā informācija.

Datu pieejamība par Latvijas, Igaunijas un Lietuvas uzņēmumiem var būt īpaši noderīga uzņēmumiem, kas sadarbojas ar partneriem Baltijas valstīs vai plāno paplašināt savu darbību reģionā. Integrējot nepieciešamos datus savās sistēmās, iespējams vienkāršot partneru izpēti un efektīvāk organizēt ar sadarbību saistītos procesus.

Atbalsts klientu izpētei, NILLTPFN prasību izpildei un sankciju risku pārvaldībai

Klientu izpēte un darījumu partneru izvērtēšana ir būtiska normatīvo prasību izpildes un risku pārvaldības sastāvdaļa. Šādos procesos svarīga ir piekļuve atbilstošai informācijai par uzņēmumiem, to amatpersonām, īpašnieku struktūru un patiesajiem labuma guvējiem.

“Lursoft IT” API var palīdzēt automatizēt informācijas iegūšanu un pārbaudes, kas saistītas ar klientu izpēti, sankciju risku identificēšanu un patieso labuma guvēju noskaidrošanu. Integrējot šos procesus uzņēmuma iekšējās sistēmās, iespējams samazināt manuālā darba apjomu, uzlabot pārbaužu konsekvenci un atvieglot atbilstības procesu organizēšanu.

Integrācija ar uzņēmuma esošajām sistēmām

API integrācijas būtiska priekšrocība ir iespēja datu apmaiņu pielāgot uzņēmuma tehnoloģiskajai videi un darba procesiem. Neatkarīgi no tā, vai uzņēmums izmanto CRM, ERP, grāmatvedības vai citu specializētu sistēmu, API var kalpot par pamatu šo risinājumu savienošanai ar nepieciešamajiem informācijas avotiem.

Tas ļauj automatizēt konkrētus uzdevumus, nemainot savu ierasto darba vidi.

API integrācija – ieguldījums uzņēmuma efektivitātē

Datu automatizācija ir kas vairāk nekā tikai ērts tehnoloģisks risinājums. Tā palīdz uzņēmumam mazināt ikdienas administratīvo slogu, uzlabot informācijas kvalitāti, efektīvāk pārvaldīt sadarbības riskus un veidot pārskatāmākus biznesa procesus.

Integrējot “Lursoft IT” API uzņēmuma sistēmās, iespējams informāciju padarīt pieejamāku tieši tajā darba vidē, kur tā nepieciešama. Tas palīdz darbiniekiem koncentrēties uz būtiskākajiem uzdevumiem un uzņēmumam – ātrāk un pārdomātāk reaģēt uz mainīgajām biznesa vajadzībām.

Lai uzzinātu, kā API risinājumi var uzlabot Jūsu uzņēmuma ikdienas procesus, un saņemtu atbildes uz interesējošajiem jautājumiem par API pakalpojumu izmantošanas iespējām, aicinām sazināties ar ar savu klientu konsultantu vai arī Lursoft IT Klientu apkalpošanas centru, rakstot uz info@lursoft.lv vai zvanot 67844300.

Vairāk nekā puse no septembrī reģistrēto uzņēmumu kopējā pamatkapitāla koncentrēta vienā uzņēmumā – SIA “4A Capital”. Aļeksējevu ģimene šajā jaunreģistrētajā uzņēmumā ieguldījusi 16,08 miljonus eiro. “Lursoft IT” dati liecina, ka jau nākamajā dienā pēc reģistrācijas SIA “4A Capital” kļuva par SIA “Saukas kūdra” 50% kapitāldaļu īpašnieku. Pērn SIA “Saukas kūdra” apgrozījums pieauga līdz 11,75 miljoniem eiro, bet peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniedza 3,29 miljonus eiro.

Vairāk nekā 1 miljons eiro ieguldīts vēl divu jauno uzņēmumu pamatkapitālos – tie ir SIA “LFC Vidzeme” (6,02 milj. EUR) un SIA “Kaamos Miera” (3,60 milj. EUR). “Lursoft IT” informācija liecina, ka mežkopības uzņēmums SIA “LFC Vidzeme” izveidots, nodalot daļu no zviedru kapitāla uzņēmuma SIA “Baltijas mežu investīcijas”. Savukārt SIA “Kaamos Miera” reģistrējis norvēģu uzņēmums ORKLA EIENDOM AS, kuram pieder arī divi aizvadītajā gadā reģistrēti uzņēmumi – SIA “Artilērijas 55” un SIA “Miera 22”.

Visi iepriekš minētie uzņēmumi reģistrēti Rīgā. Lielākais septembrī dibinātais uzņēmums ārpus galvaspilsētas ir Limbažu novadā reģistrētais SIA “Trešais tēva dēls”. Tā pamatkapitālā Mārtiņš Zālītis ieguldījis 208,50 tūkstošus eiro. “Lursoft IT” dati parāda, ka septembrī Limbažu novadā reģistrēti 13 jauni uzņēmumi, bet šogad kopumā – jau 101.

TOP pašvaldības pēc lielākā jaunreģistrēto uzņēmumu skaita 2026. gada septembrī:

1. Rīga: 481 uzņēmums;
2. Jūrmala: 47 uzņēmumi;
3. Ogres novads: 39 uzņēmumi;
4. Daugavpils: 36 uzņēmumi;
5. Jelgava: 33 uzņēmumi;
6. Mārupes novads: 32 uzņēmumi;
7. Cēsu novads: 31 uzņēmums;
8. Ādažu novads: 29 uzņēmumi;
9. Ropažu novads: 26 uzņēmumi;
10. Jelgavas novads: 23 uzņēmumi;
11. Valmieras novads: 23 uzņēmumi.

Aplūkojot septembrī reģistrēto uzņēmumu tiesiskās formas, dominē sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), veidojot vairāk nekā 91% no visiem jaunajiem komersantiem. Vairāk nekā puse (56,86%) no tām ir mazkapitāla SIA, kuru pamatkapitāls nesasniedz 2800 eiro. Jāizceļ, ka septembrī, atšķirībā no citiem mēnešiem, reģistrētas pat sešas SIA ar pamatkapitālu, kas mazāks par vienu eiro: SIA “KM MANDEZA GOLD” Jelgavā (0,01 eiro), SIA “MALMALAS” Ādažu novadā (0,01 eiro), SIA “LATAFRUIT” Ropažu novadā (0,01 eiro), SIA “CarReely” Cēsu novadā (0,01 eiro), SIA “Courland Solutions” Rīgā (0,01 eiro) un SIA “Air Props and Flows” Rīgā (0,05 eiro). Gandrīz visos šajos gadījumos uzņēmējiem tas ir pirmais Latvijā reģistrētais uzņēmums.

No visiem septembrī reģistrētajiem jaunajiem uzņēmumiem 48,93% gadījumu tas ir to īpašnieku pirmais uzņēmums.

TOP 10 lielākie septembrī reģistrētie jaunie uzņēmumi pēc pamatkapitāla apjoma:

1. SIA “4A Capital”: 16080,00 tūkst. EUR;
2. SIA “LFC Vidzeme”: 6020,72 tūkst. EUR;
3. SIA “Kaamos Miera”: 3600,00 tūkst. EUR;
4. SIA “Katrīnas dambis 14 – 7”: 390,00 tūkst. EUR;
5. SIA “RM diagnostika”: 240,00 tūkst. EUR;
6. SIA “Trešais tēva dēls”: 208,50 tūkst. EUR;
7. SIA “Sudraba kaija”: 170,60 tūkst. EUR;
8. SIA “Stan Invest”: 100,00 tūkst. EUR;
9. SIA “POE-1”: 90,00 tūkst. EUR;
10. SIA “Vardina”: 83,50 tūkst. EUR.

Lielākā daļa no TOP 10 jaunreģistrētajiem uzņēmumiem septembrī ir ar vietējo kapitālu. Izņēmumi ir iepriekš minētie SIA “LFC Vidzeme” un SIA “Kaamos Miera”, kā arī SIA “Stan Invest”, kura 76% kapitāldaļu pieder Ukrainas pilsonim. Aizvadītajā mēnesī Ukrainas valstspiederīgie Latvijā reģistrējuši 36 jaunus uzņēmumus, bet kopumā ārvalstu kapitāls piesaistīts 147 septembrī dibinātiem uzņēmumiem.

Pētījumā izmantota LR Uzņēmumu reģistra publiskotā vispārpieejamā informācija, dati uz 01.10.2026.

Biznesa vidē nereti pastāv pieņēmums, ka gadiem pārbaudīta sadarbība automātiski garantē stabilitāti arī nākotnē, taču pieredze liecina, ka tieši šāda uzticēšanās bieži vien kļūst par cēloni negaidītiem zaudējumiem, problēmatiski atgūstamiem debitoru parādiem vai sarežģījumiem piegādes ķēdēs.

Neredzamie riski esošajā klientu portfelī

Dinamiskajā ikdienā uzņēmumu finanšu situācija var krasi mainīties pat dažu mēnešu laikā. Klients vai piegādātājs, kurš pirms trim gadiem bija stabils tirgus spēlētājs, šodien var saskarties ar ievērojamu apgrozījuma kritumu, nodokļu parādu uzkrāšanos, tiesu procesiem vai citiem saimieciskās darbības sarežģījumiem.

Pamanīt šīs brīdinājuma zīmes savlaicīgi, pirms tiek saskaņoti jaunie budžeti, apstiprināti pēcapmaksas termiņi vai slēgti apjomīgi līgumi, ir kritiski svarīgi. Ja jaunais finanšu gads tiek uzsākts ar portfeli, kurā atrodami kritiski klienti, tā budžeta izpilde un naudas plūsma jau no pirmās dienas tiek pakļauta lielam riskam.

Ne tikai risku novērtēšana, bet arī izaugsmes potenciāls

Klientu saraksta pārskatīšama un izvērtēšana budžeta plānošanas laikā nav saistīta tikai ar aizsardzību un risku mazināšanu. Tā ir arī lieliska iespēja ieraudzīt apslēpto izaugsmes potenciālu savā jau esošajā klientu datubāzē.

Bieži vien starp desmitiem vai simtiem klientu ir uzņēmumi, kuru finanšu rādītāji pēdējos gados uzrāda stabilu un strauju kāpumu – pieaugošu apgrozījumu, peļņas izaugsmi, samaksāto nodokļu un darbinieku skaita pieaugumu. Šie uzņēmumi ir visperspektīvākie partneri. Identificējot tos savlaicīgi, pārdošanas un klientu apkalpošanas komandas var laikus izstrādāt mērķtiecīgus piedāvājumus, kas vērsti tieši uz konkrēto klientu vajadzībām, tādējādi palielinot darījumu apjomus.

“Lursoft IT” Datu atlase – palīgs klientu datu bāzes izvērtēšanā

Manuāli pārbaudīt finanšu datus un apgrūtinājumus simtiem vai pat tūkstošiem ierakstu plašai sadarbības partneru un klientu datu bāzei ir ļoti laikietilpīgs process. Lai to padarītu maksimāli efektīvu un precīzu, visērtākais risinājums ir “Lursoft IT” Datu atlase.

Datu atlase ļauj ātri un strukturētā veidā kompleksi veikt visu jūsu klientu, partneru vai piegādātāju auditu, balstoties uz jaunākajiem un uzticamākajiem datiem.

Galvenās priekšrocības, klientu sarakstu auditā izmantojot “Lursoft IT” Datu atlasi:

• Kritisko risku identificēšana. Datu atlase precīzi atlasa uzņēmumus, kuriem ir reģistrēti maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības procesi, ir aktīvi liegumi, apturēta saimniecisā darbība vai uzkrāti būtiski nodokļu parādi.
• Finanšu izaugsmes izvērtēšana. Pēc jaunākajiem gada pārskatu un operatīvajiem nodokļu iemaksu datiem var izdalīt tos uzņēmumus, kuru finanšu rezultāti uzrāda negatīvu tendenci vai zaudējumus.
• Perspektīvo sadarbības partneru izcelšana. Datu atlase ļauj automatizēti sakārtot partnerus, piegādātājus un klientus pēc apgrozījuma pieauguma, peļņas rādītājiem un nodarbinātības dinamikas, palīdzot skaidri definēt prioritāros klientu segmentus nākamajam gadam.
• Resursu ietaupījums. Tā vietā, lai manuāli pētītu atsevišķi katru uzņēmumu, saņem jau sagatavotu un strukturētu pārskatu ar konkrētajiem rādītājiem.

Datu vadīta pieeja budžeta plānošanai nodrošina, ka jūsu finanšu mērķi tiek balstīti reālā tirgus situācijā, nevis vēsturiskos pieņēmumos. Izmantojot “Lursoft IT” Datu atlases iespējas, jums ir iespēja ne tikai savlaicīgi pasargāt savu uzņēmumu no dažādiem riskiem, bet arī pārdomāti novirzīt savus resursus, lai strādātu ar perspektīvākajiem klientiem, kas palīdzēs nodrošināt nākotnē jūsu uzņēmuma izaugsmi.

aLai uzzinātu, kā Datu atlases risinājumi var uzlabot jūsu uzņēmuma pārdošanas procesus, un saņemtu atbildes uz interesējošajiem jautājumiem, aicinām sazināties ar ar savu klientu konsultantu vai arī Lursoft IT Klientu apkalpošanas centru, rakstot uz info@lursoft.lv vai zvanot 67844300.

Saskaņā ar “Lursoft IT” apkopotajiem datiem, pārtikas ražošana 2025. gadā saglabāja lielākās nozares statusu Latgales reģionā. Šajā sfērā strādājošo uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedza 309,11 miljonus eiro, veidojot gandrīz 11% no visa reģiona apgrozījuma. Otrajā vietā ierindojās mazumtirdzniecība, kuras apgrozījums veidoja 274,58 miljonus eiro (nepilnus 10% no kopējā apjoma). Savukārt trešo lielāko īpatsvaru reģiona ekonomikā nodrošināja vairumtirdzniecības uzņēmumi, kuru apgrozījums sasniedza 261,01 miljonu eiro, jeb 9,2% no kopējā rādītāja.

Lai gan pārtikas produktu ražotāju peļņa pērn pieauga par 22,18%, reģiona pelnošāko nozaru saraksta augšgalā 2025. gadā izvirzījās elektroiekārtu ražošana. Saskaņā ar “Lursoft IT” datiem, šajā nozarē strādājošie Latgales uzņēmumi kopumā nopelnīja 22,94 miljonus eiro. Lielāko daļu šī rezultāta – 19,81 miljonu eiro – nodrošināja Līvānu novadā reģistrētais SIA “Light Guide Optics International”. Šis uzņēmums aizvadītajā gadā kļuva ne tikai par reģiona absolūto peļņas līderi, bet uzrādīja arī trešo lielāko apgrozījumu Latgalē.

Optisko šķiedru ražotāja SIA “Light Guide Optics International” apgrozījums 2025. gadā ir audzis par 10,36%, sasniedzot 62,92 miljonus eiro. Uzņēmuma vadības ziņojumā skaidrots, ka šo izaugsmi galvenokārt veicināja medicīnas izstrādājumu pārdošanas apjomu kāpums – tie realizēti par 4,8 miljoniem eiro (jeb 12%) vairāk nekā gadu iepriekš. Detalizētāk vērtējot produktu grupas, par 8% (870 tūkst. EUR) palielinājies medicīnas katetru apgrozījums, bet optisko šķiedru realizācija pieaugusi par 13% (184 tūkst. EUR).

Īpaši pozitīva tendence iezīmējusies industriālā pielietojuma kūļu un kabeļu segmentā, kur apgrozījums audzis par 6% (aptuveni 300 tūkst. EUR). Tas ir būtisks pavērsiens, jo iepriekšējos divus gadus globālās ekonomikas recesijas ietekmē pieprasījums pēc šiem produktiem bija sarucis. Savukārt eksperimentālo un kausēto kūļu realizācija pērn samazinājusies par 32% (322 tūkst. EUR), kas likumsakarīgi skaidrojams ar uzņēmuma mērķtiecīgu fokusu un intensīvu darbu pie jaunu prototipu izstrādes.

Nozares ar lielāko apgrozījumu Latgales reģionā 2025. gadā:

1. Pārtikas produktu ražošana: 309,11 milj. EUR (+1,51% pret 2024. gadu);
2. Mazumtirdzniecība: 274,58 milj. EUR (+2,74%);
3. Vairumtirdzniecība: 261,01 milj. EUR (-16,55%);
4. Koksnes un koka izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles: 258,78 milj. EUR (+17,23%);
5. Sauszemes un cauruļvadu transports: 209,50 milj. EUR (-0,96%).

Pelnošākās nozares Latgales reģionā 2025. gadā:

1. Elektroiekārtu ražošana: 22,94 milj. EUR (+5,00% pret 2024. gadu);
2. Pārtikas produktu ražošana: 17,21 milj. EUR (+22,18%);
3. Augkopība un lopkopība: 12,28 milj. EUR (+598,12%);
4. Datorprogrammēšana: 9,52 milj. EUR (+131,42%);
5. Mežsaimniecība un mežizstrāde: 7,72 milj. EUR (-16,03%).

Reģiona mērogā neapstrīdams līderis apgrozījuma ziņā aizvadītajā gadā bija AS “Latvijas Maiznieks”. Uzņēmums savu apgrozījumu kāpinājis par 11,02%, sasniedzot 78,86 miljonus eiro. Kā liecina “Lursoft IT” izziņas dati, maizes ražotājam pērn izdevies ievērojami audzēt arī peļņu – pēc nodokļu nomaksas tā sasniegusi 9,58 miljonus eiro, kas ir par 40,66% vairāk nekā 2024. gadā.

Pārtikas nozari pārstāv arī reģiona otrs lielākais uzņēmums – SIA “Rēzeknes gaļas kombināts”. Kā norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā, 2025. gads iezīmējies ar būtisku attīstību un stratēģisko investīciju īstenošanu. Neskatoties uz sarežģīto ekonomisko vidi un energoresursu cenu svārstībām, uzņēmumam izdevies saglabāt stabilu izaugsmi un gadu noslēgt ar ievērojami uzlabotiem finanšu rezultātiem: apgrozījums pērn sasniedzis 75,79 miljonus eiro, bet peļņa – 1,51 miljonu eiro. Jāpiebilst, ka aizvadītais gads Latgales pārtikas ražotājiem nesis peļņas pieaugumu par 22,18%, rādītājam sasniedzot 17,21 miljonu eiro.

“Lursoft IT” apkopotie dati iezīmē strauju izaugsmi augkopības un lopkopības nozarē, kas 2025. gadā kļuvusi par trešo pelnošāko nozari Latgalē. Zīmīgi, ka pērn uzreiz četri nozares uzņēmumi spējuši nopelnīt vairāk par 1 miljonu eiro, lai gan gadu iepriekš šādu rezultātu nesasniedza neviens. Ievērojamākos rādītājus uzrādījis Rēzeknes novada uzņēmums SIA “SPRŪŽEVA M”, kāpinot peļņu par 147,71%, un 2025. gadu noslēdzot ar 1,64 miljonu eiro peļņu.

Latgales reģionā reģistrēto uzņēmumu kopējais apgrozījums un peļņa 2025. gadā

“Lursoft IT” dati liecina, ka Rēzeknes novada uzņēmumi aizvadītajā gadā apgrozījuši 313,73 miljonus eiro un nopelnījuši 10,98 miljonus eiro, savu kopējo apgrozījumu gada laikā audzējot par 4,87%. Tomēr visstraujāko izaugsmi reģionā demonstrējuši Līvānu (+10,66%) un Augšdaugavas (+9,68%) novadu komersanti. Zīmīgi, ka Daugavpils bijusi vienīgā pašvaldība Latgalē, kuras uzņēmumu kopējais apgrozījums pērn piedzīvojis kritumu – par 5,46%. Neskatoties uz to, Daugavpils uzņēmumi ar 1,12 miljardiem eiro saglabā līdera pozīciju reģionā, turklāt tieši šo pilsētu pārstāv Latgales lielākais uzņēmums – AS “Latvijas Maiznieks”.

Latgales TOP 20 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums 2025. gadā sasniedza 811,02 miljonus eiro, kas ir par 7,76 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Tomēr vadošo komersantu kopējā peļņa piedzīvoja 24,06% kritumu, sarūkot līdz 35,98 miljoniem eiro. Kamēr daļa saraksta līderu spēja savu rentabilitāti audzēt, seši uzņēmumi gadu noslēdza ar zaudējumiem.

Vislielākos mīnusus uzrādīja Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA “NewFuels”. “Lursoft IT” dati liecina, ka koksnes granulu ražotājs 2025. gadā piedzīvoja strauju apgrozījuma lēcienu – no 15,67 miljoniem līdz 42,53 miljoniem eiro –, ierindojoties reģiona lielāko uzņēmumu 8. vietā. Lai gan uzņēmums saražoja gandrīz trīsreiz (2,88 reizes) vairāk granulu nekā 2024. gadā, ar to nepietika pozitīvam finanšu rezultātam, un gads noslēdzās ar 2,05 miljonu eiro zaudējumiem. Uzņēmums plāno šogad saglabāt ražošanas apjomus un atgriezties pie peļņas.

Vērtējot uzņēmumu izaugsmes tempus, jāizceļ, ka SIA “NewFuels” 2025. gadā uzrādījis visstraujāko apgrozījuma pieaugumu starp visiem TOP 20 saraksta dalībniekiem – tas kāpis par 171,44%. Otro straujāko kāpumu piedzīvojis saraksta 13. vietā esošais Krāslavas novada uzņēmums SIA “Varpa”, kura apgrozījums gada laikā palielinājies par 49,70%, sasniedzot 30,73 miljonus eiro. Kā teikts uzņēmuma vadības ziņojumā, šis izrāviens galvenokārt skaidrojams ar ievērojamu kokskaidu granulu realizācijas apjomu pieaugumu.

Latgales TOP 20 lielāko uzņēmumu sarakstā pārstāvētas dažādas nozares, liecina “Lursoft IT” dati. Visvairāk uzņēmumu (piektā daļa no saraksta) strādā pārtikas ražošanā. Pa trim pārstāvjiem topā ir arī no koksnes ražošanas un veselības aprūpes nozarēm. Teritoriāli sarakstā izteikti dominē pilsētas – tajā iekļuvuši 11 uzņēmumi no Daugavpils un pieci no Rēzeknes. Savukārt Krāslavas, Līvānu, Preiļu un Rēzeknes novadi lielo uzņēmumu sarakstā pārstāvēti katrs ar vienu komersantu.

TOP 20 lielākie uzņēmumi Latgales reģionā pēc apgrozījuma 2025. gadā

Dati par Latgales reģiona uzņēmumiem apkopoti uz 16.09.2026.

Iedomājies situāciju, kad klients ir gatavs iegādāties tavu pakalpojumu, taču internetā nevar atrast aktuālo tālruni vai e-pastu. Cilvēki mūsdienās nevelta laiku detektīva darbam. Saskaroties ar informācijas trūkumu, viņi vienkārši pāriet pie nākamā pakalpojumu sniedzēja meklēšanas rezultātos.

Uzņēmumu kontaktu katalogs ZO.lv ik dienas pulcē daudzus lietotāju, kuri meklē konkrētus pakalpojumus, preces vai uzticamus partnerus. Precīza un plaša informācija šajā platformā darbojas kā tavs digitālais pārdevējs.

Kvalitatīvi aizpildīts uzņēmuma profils ZO.lv katalogā ne tikai palīdz klientiem tevi ātrāk sasniegt, bet arī ievērojami uzlabo biznesa redzamību globālajos meklētājos (piemēram, Google). Turklāt ZO.lv dati tiek atspoguļoti arī Lursoft IT uzņēmumu izziņās, tāpēc tava informācija sasniegs vēl plašāku auditoriju.

Norādot detalizētu nozares aprakstu, atslēgvārdus, uzņēmuma logotipu un saites uz mājaslapu vai sociālajiem tīkliem, tu stiprini sava zīmola pozīcijas digitālajā telpā un demonstrē profesionālu pieeju komunikācijā ar klientiem.

Vai zini, kāda informācija par tavu uzņēmumu ir redzama ZO.lv? Ir īstais brīdis to pārbaudīt un aktualizēt!

Ko vari norādīt ZO.lv kataloga profilā?

• faktisko adresi un kontaktinformāciju;
• darba laiku;
• uzņēmuma aprakstu, atslēgvārdus un attēlus;
• saites uz sociālo tīklu profiliem;
• informāciju par piedāvātajiem produktiem un pakalpojumiem.

Kā atjaunot informāciju? Tas aizņems tikai pāris minūtes:

1. Atrodi savu uzņēmumu ZO.lv katalogā;
2. Pārbaudi esošo informāciju;
3. Spied “Labot”, autorizējies un bez maksas veic nepieciešamās izmaiņas.

Lai pasargātu savu uzņēmumu un izvarītos no cīņas ar sekām, “Lursoft IT” atgādina, ka partnera pārbaude pirms līguma parakstīšans nav birokrātiska iegriba, bet gan vitāla nepieciešamība. Lūk, būtiskākie punkti, kas obligāti jāpārbauda pirms līguma slēgšanas.

Juridiskā informācija un statuss

Svarīgākais solis ir pārliecināties, vai uzņēmums, ar kuru plānojat sadarboties, vispār eksistē un aktīvi darbojas. Pārbaudi: uzņēmuma precīzu nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un aktuālo statusu (vai uzņēmums ir aktīvs).

Pārbaudot pamatdatus, jūs izslēdzat risku noslēgt darījumu ar “fiktīvu” uzņēmumu vai tādu, kas ir jau izslēgts no reģistra. Precīzi rekvizīti ir pamats jebkura juridiski saistoša dokumenta, tostarp rēķinu un līgumu, noformēšanai.

Pārstāvības tiesības

Bieži sastopama kļūda ir līguma noslēgšana ar personu, kurai patiesībā nav tiesību pārstāvēt konkrēto uzņēmumu. Pārbaudi: aktuālo amatpersonu sarakstu un paraksttiesīgo personu pilnvaru apjomu (vai persona var pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi, vai tikai kopā ar citām valdes amatpersonām).

Līgums, ko parakstījusi persona bez attiecīgajām pārstāvības tiesībām, nav juridiski saistošs. Ja šādā situācijā radīsies strīds, piedzīt zaudējumus no uzņēmuma būs ļoti sarežģīti vai gandrīz neiespējami.

Sankciju riski

Starptautisko un nacionālo sankciju ievērošana sen vairs nav tikai finanšu iestāžu pienākums. Tas attiecas uz ikvienu uzņēmumu. Pārbaudi: vai uzņēmums, tā amatpersonas, īpašnieki vai patiesie labuma guvēji (PLG) nav iekļauti Latvijas, ANO, ES, Lielbritānijas vai OFAC (ASV) sankciju sarakstos.

Darījumi ar sankcionētām personām var novest pie smagām sekām – sākot no iesaldētiem līdzekļiem un bankas kontu slēgšanas, līdz pat kriminālatbildībai un paša uzņēmuma iekļaušanai sankciju sarakstos.

Patiesie labuma guvēji (PLG)

Mūsdienu uzņēmējdarbībā ir būtiski zināt, kurš reāli stāv aiz biznesa fasādes. Pārbaudi: patiesos labuma guvējus, kam patiesībā pieder uzņēmums vai kuras to kontrolē.

PLG noskaidrošana palīdz identificēt interešu konfliktus, izvairīties no saistībām ar sankcionētām personām, kā arī izpildīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma prasības.

Apgrūtinājumi un saimnieciskās darbības ierobežojumi

Pirms uzņemties saistības, ir jānoskaidro, vai potenciālais partneris tās vispār drīkst pildīt.

Pārbaudi: vai uzņēmumam nav pasludināts maksātnespējas process, uzsākta likvidācija, apturēta saimnieciskā darbība, vai tam nav piemēroti nodrošinājumi (piemēram, liegums reģistrēt komercķīlas vai mainīt amatpersonas).

Gadījumā, ja slēdzat darījumu ar uzņēmumu, kuram ir apturēta saimnieciskā darbība, jūs varat tikt pakļauts soda sankcijām, savukārt maksātnespējas vai likvidācijas procesi skaidri signalizē, ka uzņēmums savas saistības visticamāk nespēs izpildīt.

Finanšu stāvoklis un nodokļu parādi

Grezns birojs un pārliecinoša prezentācija neatspoguļo uzņēmuma reālo finanšu situāciju, tāpēc paļaujies uz skaitļiem, jo tie nemelo!

Pārbaudi: vai uzņēmums ir laikus iesniedzis pēdējo gadu finanšu pārskatus? Kādi ir galvenie finanšu rādītāji (apgrozījums, peļņa/ zaudējumi, likviditāte)? Vai uzņēmumam nav reģistrēti VID administrēto nodokļu parādi?

Nodokļu parādi ir pirmais brīdinājuma signāls par naudas plūsmas problēmām. Ja uzņēmums nemaksā nodokļus, pastāv liela iespējamība, ka tas nespēs norēķināties arī ar jums. Turklāt neiesniegti gada pārskati liecina par caurskatāmības trūkumu un potenciāliem riskiem.

Tiesvedības

Uzzinot par partnera iesaisti tiesvedībās, var prognozēt iespējamos sadarbības scenārijus. Pārbaudi: informāciju par aktuālajām un vēsturiskajām tiesvedībām, kurās uzņēmums ir iesaistīts.

Ja uzņēmums regulāri tiek iesūdzēts tiesā par parādu neatdošanu vai līgumsaistību nepildīšanu, tas ir skaidrs indikators par tā darbības stilu un attieksmi pret partneriem.

Līguma laušana, parādu piedziņa vai reputācijas atjaunošana prasa nesalīdzināmi vairāk laika, enerģijas un resursu nekā savlaicīga partnera izpēte. “Lursoft IT” nodrošina piekļuvi visaptverošai informācijai par ikvienu Latvijas, kā arī Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu, ļaujot ātri un ērti veikt padziļinātu pārbaudi pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas.

Aicinām sazināties ar savu “Lursoft IT” klientu konsultantu vai “Lursoft IT” Klientu apkalpošanas centru (info@lursoft.lv, tālrunis 67844300), lai uzzinātu, kā visērtāk un efektīvāk veikt ieteicamās pārbaudes pirms līguma slēgšanas un kādām specifiskām niansēm jūsu nozarē vērts pievērst pastiprinātu uzmanību. Mūsu eksperti palīdzēs pielāgot datu analītikas rīkus tieši jūsu biznesa vajadzībām.

Nepaļaujieties uz nejaušību! Pārbaudiet, pirms slēdzat līgumu!