“Aiztaisīt ciet ir visvienkāršākais. Atkārtošu to pašu, ko teicu, kad bija runa par sliežu nojaukšanu. Ja mēs aiztaisām savas ostas, nojaucam dzelzceļu, varbūt, lai būtu vēl drošāk un viss būtu iznīcināts, nodedzinām visu valsti, tad tiešām nevienam viņa nebūs vajadzīga. Mēs visi varēsim droši justies, jo, ja visapkārt būs izdedzināta zeme, neviens te nenāks,” sarkastiski teic politologs.  “Tas pats attiecas arī uz šo. Visās lietās ir savi riski, savi uztraukumi un situācijas, kuras jārisina gudri un kur nevajag visu politizēt.”

 “Es sliecos domāt, ka Latvijas ostās nestrādā sankcionēti uzņēmumi. Latvijas ostās strādā uzņēmumi, kuri ir starptautiska līmeņa tirgotāji, treideri. Un liela daļa lielo treideru ir ASV uzņēmumi.” Politologs arī uzsver, ka būtu ļoti interesanti, ja tiktu nosaukti konkrēti lielie, starptautiskie uzņēmumi, kuri ar šiem graudu pārvadājumiem caur Latvijas ostām nodarbojas. jo, zinot, kas tie ir par uzņēmumiem, mēs, visticamāk, uzzinātu arī, cik mums maksās savu saistību neizpilde. “Ja darījumi ir noslēgti, tad šajā biznesā tas nav kā veikaliņā, kur aizej un nopērc vienu piena paku. Darījumi ir ilgtermiņa, un tiem noteikti ir arī soda sankcijas. Tāpēc vispirms jāsaprot, kas ir tie uzņēmumi un kam tie graudi pieder. Tad varam saprast, cik mums maksās graudu tranzīta apturēšana. Mēs varam tos nevest, bet mums, iespējams, būs jāsamaksā arī par šī biznesa pārtraukšanu. Tie ir riski, par kuriem ir jāmaksā.”

Filips Rajevskis skaidro, – ja mēs par to tik skaļi runājam politiskā līmenī, mums, kā nodokļu maksātājiem, ir jāzina katra lēmuma cena. Nesaku, ka mums nevajag apturēt. Es arī uzskatu, ka mums nav jāatbalsta Krievija un Krievijas eksports. Bet nevajag bezjēdzīgi nonākt situācijā, kurā mēs nepalīdzam ukraiņiem un vienlaikus iegriežam paši sev.”

Uz BNN teikto, ka vienpusēji Latvijas lēmumi var ietekmēt arī Centrālāzijas, piemēram, Kazahstānas graudu kravas, politologs aicina paraudzīties uz tranzītu kopumā. “Mēs redzam, cik veiksmīgi aug kravu apjoms Klaipēdas ostā, kamēr mums tas hroniski krīt. Tad ir jautājums – kas ir tās kosmiskās izcelsmes kravas, kuras lietuvieši krauj Klaipēdas ostā? Šo jautājumu nevajag novērtēt par zemu.”

Filips Rajevskis uzsver, ka jāņem vērā arī tas, kāpēc tas viss tā notiek. “Melnā jūra un Kaspijas jūra ir graudiem ciet. Tomēr arī ukraiņi eksportē graudus. Tad ir jautājums, vai visi šie lēmēji ir vienojušies, ka ukraiņu graudi jāved caur Latviju. Es justos ļoti priecīgs, ja būtu darījumi ar ukraiņiem un mēs varētu palīdzēt viņiem cīņā, vedot un eksportējot viņu graudus. Tas arī ir bizness.”

Taujāts, kā vērtē “Progresīvo” un vēl citu partiju iniciatīvu par graudu tranzīta caur Latviju aizliegšanu un šīs retorikas saistību ar priekšvēlēšanām, politologs ir skarbs: “Ja mēs runājam par visu šo kā par priekšvēlēšanu retoriku, es gribu teikt, ka tiek veidota kampaņa uz kara rēķina. Lai cik ciniski tas būtu, mūsu politiķi veido kampaņu uz kara un kara baiļu rēķina. Un tas ir drusku satraucoši.”

Lasiet arī: BNN fokusā | “Kā iesist līderim?” Rajevskis skaidro priekšvēlēšanu cīņu koalīcijā

The post BNN fokusā | “Mums jāzina lēmuma cena” – Rajevskis brīdina par graudu tranzīta aizlieguma sekām appeared first on BNN.LV .

Mercs savā runā norādīja, ka AfD rosinātais reemigrācijas plāns pielīdzināms etniskajai tīrīšanai.

AfD pārstāvis Bundestāgā Stefans Brandners (Stephan Brandner) paziņojumā uzsvēra, ka Merca mājiens par AfD parlamentārās grupas (kas cieši balstoties uz Vācijas konstitūciju) apņemšanos veikt etnisko tīrīšanu, tas ir izsūtīt un slepkavot, ir tik skaidrs, ka tieslietu sistēmai būtu šajā gadījumā jāsaka savs vārds.

Mercs par AfD ierosinājumju izteicās Bundestāga debatēs 9.septembrī. Viņš sacīja, ka reemigrācija nav nekas vairāk kā sinonīms uz ādas krāsu un etnisko piederību balstītai etniskajai tīrīšanai.

Mercs arī piebilda, ka AfD plāns migrācijas mazināšanai sagrautu Vācijas ekonomiku.

Saskaņā ar Vācijas pamatlikuma 46.pantu, Bundestāga locekļi ir pasargāti no tiesvedības par parlamentā izteiktajiem paziņojumiem. Tomēr šī aizsardzība neattiecas uz cieņu aizskarošiem apvainojumiem. Pēc Brandnera domām, Merca izteikumi ir pārkāpuši robežu, tā paverot ceļu tiesu darbiem.

Mercs nav komentējis AfD ierosinājumu, un arī viņa preses pārstāvji neatbildēja uz lūgumu sniegt komentārus.

Reemigrācija ir galēji labējo koncepts, ko AfD lieto, atsaucoties uz to migrantu, kuriem pēc partijas domām nav tiesību atrasties Vācijā, deportāciju vai atgriešanu izcelsmes valstī. Tas var aptvert plašu gadījumu loku, no to personu deportēšanas, kam nav likumīga statusa, līdz masveidīgai migrantu un viņu pēcnācēju izsūtīšanai. AfD priekšvēlēšanu programmā Saksijas-Anhaltes federālajā zemē veltīja veselu nodaļu imigrācijas un reemigrācijas jautājumiem.

Lasiet arī: Zviedrijā pēc vēlēšanām valdību varētu pārņemt galēji labējie

Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!

The post Vācu galēji labējie apsūdz Mercu neslavas celšanā appeared first on BNN.LV .

“Google” plāno investēt 13 miljardus eiro, lai Somijā veidotu jaunus datu centrus. Plānots, ka turpmāko 22 gadu laikā lielu enerģijas daudzumu patērējošie datu centri iepirks pusi no Somijas Lovīsas atomelektrostacijā saražotās elektrības. Tas nozīmē, ka Somijai būs mazāk brīvās elektrības, ko līdz šim, piemēram, Igaunija varēja iegādāties par izdevīgu cenu.

“Eesti Energia” meitasuzņēmuma “Enefit” valdes loceklis Tīts Hebejegi (Tiit Hõbejõgi) sacīja, ka tas nozīmē – elektrības cenas Somijā pieaugs, un, ja tās pieaug Somijā, tad brīžos, kad elektrība tiek iepirkta no somiem, cenas pieaugs arī Igaunijā. Viņš norādīja, ka, salīdzinot ar 2025.gadu, elektrības patēriņš Somijā pieaudzis par 500 megavatiem. To izraisot dažādi faktori, bet, neskaitot aukstākos ziemas mēnešus, elektrība Somijā kļuvusi par pieciem eiro dārgāka par katru megavatstundu, un tas atstāj iespaidu arī uz Igauniju.

Šādā gadījumā cenā pieaugs par 0,5 centiem par kilovatstundu.

Tiesa, plānots, ka Somija paplašinās elektrības ražošanu.

“Ignitis Eesti” izpilddirektors Timo Tatars (Timo Tatar) norādīja, ka noteikti būs brīži, kad brīvas elektrības Somijā būs mazāk, tomēr vidējā cena pamatā saglabāsies pašreizējā līmenī. Varot palielināties tirgus svārstīgums, un dažās stundās elektrība var kļūt ļoti dārga. Tajā pašā laikā papildus pieprasījums noteikti likšot būvēt jaunas spēkstacijas, līdz ar to būs arī brīži, kad elektrība ir ļoti lēta, jo tirgū ienāks lēta vēja enerģija.

Pēdējo gadu laikā Igaunija no Somijas un citām Ziemeļvalstīm importējusi 40% no valstī patērētās elektrības. Sadales tīklu operatora “Elering” izpilddirektors Kalle Kilks (Kalle Kilk) sacīja, ka Igaunijai nevajadzētu tik daudz paļauties uz pāri palikušo elektrību kaimiņvalstīs. Viņš uzsvēra, ka tad, ja palielinās patēriņš, bet pieejamais elektrības daudzums nepalielinās, tas ietekmē gan energodrošību, gan cenas. Esot jāņem vērā tas, ka Igaunija ir diezgan atkarīga no situācijas kaimiņvalstīs, un galvenais secinājums esot, ka nākotnē jāuzņemas lielāka atbildība par pietiekamu mājās saražotas elektrības daudzumu.

Lasiet arī: Polijas premjerministrs brīdina par iespējamiem krievu uzbrukumiem

Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!

The post Plaši datu centri Somijā var sadārdzināt elektrību Igaunijā appeared first on BNN.LV .

11.septembra uzbrukums Dvīņu torņiem noteica nākamo desmitgažu drošības, izlūkošanas un ārpolitiku. 2001.gada 11.septembrī, kad “al-Qaeda” piloti-pāsnāvnieki ietriecās Pasaules tirdzniecības centra debesskrāpī, BBC žurnālists Frenks Gārdners (Frank Gardner) bija tikko noslēdzis darbu raidorganizācijas Tuvo Austrumu birojā. Palestīniešu taksometra šoferis, vedot žurnālistu uz Telavivas lidostu, pēkšņi pagrieza skaļāk radio, un sacīja, ka ASV noticis kaut kas milzīgs. Šoferis nepārspīlēja – todien bojā gāja 2977 cilvēki.

Uzbrukumi nenotika no zila gaisa. ASV Centrālā Izlūkošanas pārvalde jau gadiem zināja par “al-Qaeda” un tās līdera Osamas bin Ladena aktivitātēm. CIP pat bija izveidojusi darba grupu bin Ladena notveršanai. Deviņas dienas pēc 11.septembra uzbrukumiem toreizējais ASV prezidents Džordžs Bušs (George Bush) pieteica karu terorismam.

Turpmākie 25 gadi abās Atlantijas okeāna pusēs nesa gan ievērojamus panākumus, gan pamatīgas izgāšanās izlūkošanas jomā. Starp panākumiem bija izjaukti teroristu plāni un arestēti noziedznieki. Kas bija redzams plašākā ainā? Kā 25 gadu laikā mainījusies izlūkošana, pretterorisma operācijas un stratēģiskā plānošana?

Neviens neapšauba, ka 11.septembra uzbrukums bija nopietna izlūkošanas izgāšanās.

Tobrīd gan CIP, gan Federālajam izmeklēšanas birojam bija informācija, kas, ja iestādes būtu pienācīgi ar to dalījušās, būtu novērsusi teroraktu. Ziņojumā, kas sekoja pēc terorakta, tika vainots ASV valdības iztēles, politikas, spēju un pārvaldības izgāšanās. Ziņojumā secināts, ka CIP un FIB nespēja pienācīgi izvērtēt izlūkošanas informāciju un savstarpēji dalīties ar to, un spert atbilstošos soļus, lai izjauktu teroraktu.

Lielākās mācības, lai gan ne pilnīgi, ir apgūtas, un dalīšanās ar informāciju starp rietumu izlūkošanas dienestiem ir kļuvusi daudz pilnīgāka nekā 2001.gadā. Kopš 11.septembra uzbrukuma notikusi arī visaptveroša ASV izlūkošanas iestāžu reorganizācija, un Vašingtonas pievārtē atvērts Valsts Pretterorisma centrs, un Valsts izlūkošanas direktorāts, lai panāktu, ka norit vajadzīgās informācijas aprite starp 18 amerikāņu izlūkošanas iestādēm. Attiecības CIP un britu MI6 starpā, ir, iespējams, ciešākās pasaulē šadu organizāciju vidū. To papildina organizācija “Five Eyes,” kas organizē ASV, Kanādas, Lielbritānijas, Austrālijas un Jaunzēlandes izlūkošanas informācijas apriti.

Tomēr arī pēc Dvīņu torņa terorakta ir bijušas katastrofālas izgāšanās. Pirms ASV vadītā iebrukuma Irākā MI6 pieļāva tās rīcībā esošās izlūkošanas informācijas politizēšanu, kas radīja lielāko triecienu britu dienesta reputācijai kopš 1950. un 1960.gados atklātajiem Padomju Savienības dubultaģentiem.

Izjūtot milzīgu politisku spiedienu atrast pierādījumus tam, ka Irākai Sadama Huseina vadībā joprojām ir pieejami masu iznīcināšanas ieroči,

MI6 tā laika premjerministra Tonija Blēra (Tony Blair) valdībai nodeva kļūdainu izlūkošanas informāciju.

Irākai pagātnei bija piederējuši masu iznīcināšanas ieroči, bet tie tika likvidēti pēc 1991.gada Persijas līča kara. Pēc 2003.gada iebrukuma Irākā MI6 veica pilnīgu izlūkošanas informācijas, kas iegūta no aktīvajiem aģentiem, izvērtēšanas kārtības maiņu. Pašlaik ir skaidri nošķirta aktīvo lauka aģentu (kas iegūst informāciju, piemēram, Ziemeļkorejā, Irānā vai teroristisko grupējumu iekšienē) un ziņojumu izvērtēšanas komandas darbība. Ziņojumu izvērtēšanas komanda pārbauda datus, un bieži pieprasa papildus informāciju pirms secinājumu izdarīšanas.

Ģenerālis Ričards Širefs (Richard Shirreff), kurš vadīja divīziju Irākā, sacīja, ka iebrukums 2003.gadā balstījās uz kļūdainu izlūkošanas informāciju. Viņš uzdeva jautājumu, vai no tā gūtas mācības, un pats atbildēja, ka nē, un teica, ka “mācīšanās nav mūsu stiprā puse.”

Pēc iebrukuma Irākā sekoja jauni pieprasījumi, kas vēlāk pārtapa Batlera pārskatā. Tajā secināts, ka Lielbritānijas izlūkošanas informācija par Irākas rīcībā it kā esošajiem masu iznīcināšanas ieročiem bija ļoti kļūdaina un balstījās uz nepārbaudītiem avotiem.

Arī MI5 starp neskaitāmiem panākumiem ir pieļāvis kļūdas.

Lords Džonatans Evanss (Jonathan Evans), kurš no 2007. līdz 2013.gadam vadīja dienestu, sacīja, ka pēc 11.septembra teroraktiem novērtējums bija – vislielāko drošības risku Lielbritānijai rada “al-Qaeda” un ar to saistītās personas un grupējumi. Tomēr ar tobrīd 20 000 personu lielu interešu subjektu datu bāzi un daudzām paralēlām izmeklēšanām, MI5 ne vienmēr pareizi izvēlējās prioritātes. 2005.gadā dienests nespēja novērst Londonas spridzinātāju-pašnāvnieku sarīkoto teroraktu, kas prasīja 52 cilvēku dzīvības. MI5 zināja par Muhamedu Sidiku Hanu, kas bija grupējuma līderis, bet nezināja, ko viņš grasās paveikt. Līdzīga kļūda 2017.gaddā noveda pie bumbu sprādzieniem Mančestras arēnā.

Lords Evanss norādīja, ka šodien terorisma draudi nav nekur pazuduši, bet mainījusies aina. Draudi valsts drošibai dažādās formās nākot no Krievijas, Irānas un tai draudzīgiem grupējumiem, un Ķīnas.

Var spriest par to, ka ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) lēmums kopā ar Izraēlu sākt uzbrukumus Irānai arī ir izlūkošanas kļūda. Visi ASV sabiedrotie Persijas līča reģionā zināja – pastāv iespēja, ka Irāna varētu slēgt Hormuza šaurumu. Visas brīdinājuma zīmes bija skaidri saskatāmas, un Trampam tik un tā nebija atbildes plāna, ka Teherāna izdarīja tieši to, kas tika paredzēts.

Tulītējās sekas 11.septembra teroraktam bija bailes, ka kaut kas līdzīgs varētu atkārtoties.

Arī “al-Qaeda” solīja lidmašīnu spietu, kas veiks uzbrukums ēkām. Steidzoties novērst uzbrukumu atkārtošanos, ASV ar sabiedrotajiem pastrādāja milzumu cilvēktiesību pārkāpumu. Afganistānā un Pakistānā tika notverti aizdomās turamie, un nereti norādes bija baltiem diegiem šūtas. Simtiem personu tika nogādātas uz Gvantanamo bāzi, kur tās bez tiesas ieslodzīja un spīdzināja. Cilvēktiesību grupas to nodēvējušas par morālu traipu uz ASV sirdsapziņas. Klajā nāca arī skandāli par cietsirdīgu izturēšanos pret apcietinātajiem Irākā un Afganistānā. Lai gan dažas no iesaistītajām personām saukta spie atbildības, kritiķi norādījuši, ka augsta ranga figūras izvairījušās no soda. ASV Gvantanamo bāzē joprojām piekopj aizturēšanu bez tiesas lēmuma.

Arī Lielbritānijā pēc 11.septembra teroraktiem notika cilvēktiesību pārkāpumi. MI6 bija iesaistīts lībiešu islāmista Abdelhakima Belhaja un viņa sievas nolaupīšanā Taizemē 2004.gadā , un vēlāk izdošanā Lībijai. Tur viņi pavadīja gadiem ilgu laiku cietumā, kur tika spīdzināti. Vēlāk lieta nāca gaismā, un 2018.gadā Lielbritānija publiskoja atvainošanos.

2026.gada jūnijā mirušais sers Alekss Jangers (Alex Younger), kurš no 2014. līdz 2020.gadam vadīja MI6, īsi pēc amata atstāšanas sacīja, ka briti, koncentrējoties uz pretterorisma darbībām, palaiduši garām Ķīnas kļūšanu par militāru spēku un stratēģisku izaicinājumu.

2016.gadā ģenerālis Širefs izdeva politisko trilleri “Karš ar Krieviju” (War With Russia), kurā paredzēja Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

11.septembra uzbrukuma iespaidā rietumvalstis bija aizņemtas ar karu pret terorismu,

cīnoties ar talibiem, ISIS un mēģinot sakārtot situāciju Irākā, un palaida garām to, kā Krievija un Ķīna veidoja apjomīgas bruņošanās programmas ar inovācijām virsskaņas reķešu jomā. Abu lielvaru panākumi militārajā lauciņā ievērojami iedragājuši NATO savulaik baudīto militāro pārākumu.

Ķīna, tāpat kā Irāna, Krievija un Ziemeļkoreja, tiek uzskatīta par sarežģītu mērķi izlūkošanas informācijas iegūšanai. 2001.gadā biometrisko datu izmantošana vēl bija zīdaiņu autiņos, bet tehnoloģiju attīstība padarījusi aģentu iekļūšanu Ķīnā daudz sarežģītāku.

Papildus Krievijai, Ķīna ir viens no galvenajiem MI6 mērķiem. Drošības izlūkošanas uzņēmuma “Sibylline” vecākais analītiķis Sems Olsens (Sam Olsen) sacīja, ka rietumu izlūkdienestiem zināms diezgan daudz par Ķīnu, bet draudus rada tas, ka dienesti redz atsevišķus fragmentus, ne vienmēr izprotot to, kā tie savienojas. Ķīnas spēks vairs neesot tikai raķetēs, kuģos un karavīros – tas arvien vairāk gulstas pusvadītājos, kritiski svarīgajos minerālos, akumulatoros, ostās, komunikācijas sistēmās un rūpnieciskajā kapacitātē. Olsens uzsvēra, ka problēma biežāk ir nevis izlūkošanas informācijas ieguve, bet gan tās stratēģiskā interpretācija.

Pirms 25 gadiem ASV izlūkdienestu darbiniekiem bija visi puzles gabaliņi, bet viņiem neizdevās tos salikt kopā un skaidri saskatīt, kas stāv priekšā. Un no izlūkošanas informācijas vākšanas nav jēgas, ja to nevar izmantot stratēģiskiem mērķiem.

Lasiet arī: ASV vilina NATO sabiedrotos pamest Starptautisko Krimināltiesu

Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!

The post 11.septembris – spiegi, stratēģija, vējā palaistas iespējas un mācības appeared first on BNN.LV .

Partija, kuras saknes saistītas ar neonacistu kustību, pašlaik bauda 19% vēlētāju atbalstu, un valdošā centriski labējā mazākuma koalīcija solījusies Zviedrijas Demokrātus iekļaut savā blokā, lai nodrošinātu premjerministra Ulfa Kristersona (Ulf Kristersson) palikšanu amatā uz otro termiņu. Kristersons “Reuters” augusta beigās sacīja, ka noslēgta vienošanās veidot kopīgu vairākuma valdību, un viņš to vadīšot.

Vēlēšanas parādīs, vai Zviedrijas pilsoņi vēlas padziļināt politiskās pārmaiņas, kas jau izbeigušas desmitgades ilgo vienprātību par imigrāciju un nacionālo identitāti, un pārvērtušas vienu Eiropas atvērtākajām sabiedrībām par izmēģinājumu lauciņu stingrākai integrācijas, pilsonības iegūšanas un robežkontroles politikai.

Kristersons norādījis, ka, pateicoties viņa sadarbībai ar Zviedrijas Demokrātu līderi Džimiju Akesonu (Jimmie Akesson), panākta izaugsme, zemākas enerģijas un pārtikas cenas, samazināts bandu pastrādāto noziegumu skaits, un ievērojami samazināts patvēruma piešķiršanas gadījumu skaits. Premjerministrs solījies pēc vēlēšanām stiprināt saikni ar galēji labējo spēku un dot partijai vietas valdībā.

Pēdējo četru gadu laikā Zviedrijas valdība atcēlusi pastāvīgās uzturēšanās atļaujas patvēruma meklētājiem, padarījusi stingrākus labklājības likumus un paplašinājusi to personu izraidīšanu, kam nav tiesību atrasties valstī. Patvēruma piešķiršanas pieprasījumu skaits nokrities līdz zemākajam pēdējo 40 gadu laikā, un, kamēr Kristersons norādījis, ka tagad galvenā uzmanība tiks pievērsta integrācijai, Zviedrijas Demokrāti vēlas spert soli tālāk. Viens no Akesona tuvākajiem sabiedrotajiem partijā, Matiass Karlsons (Mattias Karlsson) sacīja, ka

Zviedrijā spēkā zviedru kultūra, valoda, likumi, normas, morāle un tradīcijas.

Ja kāds to nevarot pieņemt, viņam jādzīvojot citur.

Par spīti vienprātībai par stingras imigrācijas politikas nepieciešamību, daudziem zviedriem galēji labējie šķiet bīstami, un aptaujas norāda uz sīvu sacensību ar centriski kreiso opozīciju, kas ir mazliet priekšā labējiem, tomēr atšķirība sarūk. Bijusī Zviedrijas Eiropas lietu ministre Birgita Olsone (Birgitta Ohlsson) sacīja, ka Zviedrijas Demokrātu ienākšanai valdībā būtu milzīgs negatīvs iespaids uz valsts liberālajiem ideāliem. iespaids jau esot redzams, kamēr partija ir ārpus valdības, un viss varētu kļūt vēl desmit reizes sliktāks.

Labēji galējo spēku nonākšana varas pozīcijās jau mainījusi Eiropas politisko ainavu, un šādas partijas jau ir valdībās Somijā, Itālijā, Horvātijā un Čehijā, un rada arvien lielākus izaicinājumus Francija un Vācijā.

Akesona partija pēdējos četrus gadus bijusi Kristersona galvenais balsts parlamentā, un daži analītiķi norādījuši, ka

vēlēšanas būs mazāk radikālas pārmaiņas, bet drīzāk atzīšana, ka Akesonam izdevies atbrīvot partiju no ekstrēmistu slavas.

Partija 2025.gadā atvainojās par pagātnē paustajiem neonacistiskajiem un antisemītiskajiem uzskatiem. Politikas komentētājs Jans Gijū (Jan Guillou) “Reuters” sacīja, ka vēlēšanas būs arī referendums, kas izšķirs, vai Zviedrija turpina iet galēji labējo ceļu.

Politika, ko vēl pirms desmit gadiem zviedri butu uztvēruši kā valsts liberālo vērtību noraidīšanu, tagad gūst atbalstu visa politiskā spektra vēlētāju vidū.

Tikmēr kritiķi uztraucas, ka Zviedrijas Demokrātu solījumi izbeigt multikulturālismu, atjaunot tradicionālās zviedru vērtības un aizliegt noteiktu veidu musulmaņu apģērbu varētu padziļināt plaisas sabiedrībā, un vēl vairāk novirzīt politiskā smaguma centru labējā virzienā. Autors un cīnītājs pret rasismu Kurdo Baksi (Kurdo Baksi) norādīja, ka baidās – tiks izraidīts vēl vairāk cilvēku. Viņu satrauc arī preses un vārda brīvība, un tiesības pulcēties protestiem.

Lasiet arī: Saksijas-Anhaltes vēlēšanas – trieciens Mercam un brīdinājums Eiropai

Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!

The post Zviedrijā pēc vēlēšanām valdību varētu pārņemt galēji labējie appeared first on BNN.LV .

To premjers piektdien sacīja žurnālistiem pēc Ministru kabineta rīcības apspriedes, kurā tika skatītas ministru prioritātes.

Valdības vadītājs atzina, ka pēc sēdes ir vairāk gandarīts, nekā bija cerējis, un darbi kopš iepriekšējās rīcības apspriedes augusta pirmajā pusē ir gājuši uz priekšu.

Kulbergs izcēla, ka viens no šīs valdības četriem prioritārajiem darbiem bija vēlēšanu sistēmas sakārtošana. Premjers atgādināja, ka pie šī jautājuma strādāja ļoti daudz iesaistīto – AS “Latvijas valsts meži”, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, SIA “Latvijas mobilais telefons”, SIA “Tet” un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.

Piektdienas sēdē viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars (AS) esot noziņojis, ka nepieciešamie stresa testi šonedēļ ir izpildīti, sistēmas ir pārbaudītas arī ar maksimālajiem kiberdrošības pasākumiem. “Protams, ka gala rezultātu mēs redzēsim pēc veiksmīgi novadītām vēlēšanām, bet šobrīd atslēgas no šīs sistēmas ir nodotas Centrālajai vēlēšanu komisijai,” sacīja Kulbergs.

Šobrīd esot “aizķēries” viens no Veselības ministrijas nozīmīgajiem darbiem – vienotā pieraksta pie ārstiem izveide. Šāda pieraksta ieviešana ļautu iedzīvotājiem redzēt sev vajadzīgos ārstus un rindu pie tiem visā Latvijā. Sistēma, pēc Kulberga teiktā, ir izveidota, bet vēl nav ieviesta, jo saistībā ar pēdējā laikā valstī piedzīvotajiem kiberuzbrukumiem joprojām tiek testēta arī šīs sistēmas kiberdrošība.

“Tas būs nodots, kad mēs iziesim kiberdrošības testus. Es domāju, ka tas samazinās rindas par 15-20%,” prognozēja politiķis.

Vēl pie būtiskajiem darbiem Kulbergs izcēla iepirkumu uzraudzību. Ieviešot šādu sistēmu, iecerēts atklāt visu informāciju par visiem valsts iepirkumiem. Šis jautājums nākamajā nedēļā būšot valdības darba kārtībā. “Tur būs nopietni ietaupījumi budžetā, nebūs šī izšķērdība,” apgalvoja Kulbergs.

Ietaupījumu varot redzēt arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) moratorijā.

Kulbergs atzina, ka šobrīd ir aizkavējies lidsabiedrības “airBaltic” tālākās attīstības jautājums. Viņš cerot, ka nākamnedēļ tajā būšot būtisks pavērsiens, un līdzšinējie notikumi neliecinot par to, ka valdība nespēj to īstenot.

Premjers norādīja, ka lielākā daļa prioritāšu bija jāizpilda līdz 3. oktobrim, kad notiks Saeimas vēlēšanas, tādēļ nākamā ministru sēde par prioritārajiem darbiem gaidāma 1. oktobrī. Līdz tam laikam Kulbergs prognozē, ka būs izpildīta lielākā daļa no šīm prioritātēm.

“Es sagaidu to, ka mēs nebūsim tipisks students, kurš atstāj visu uz pēdējo nakti un pēdējā naktī mēģina izmācīties, lai būtu gatavs eksāmenam,” sprieda Kulbergs, piebilstot, ka viņš aicinājis arī ministrus neatstāt visus darbus uz pēdējo brīdi.

Viņš atzina, ka daļa no izpildāmo darbu termiņiem ir objektīvi pagarināti, tomēr tas nenozīmējot, ka darbi netiks paveikti. Daudzi no tiem esot gandrīz jau pabeigti, bet daļai ir vajadzīgi arī Eiropas saskaņojumi, un pirms tie ir saņemti, Kulbergs negribot “ievilkt ķeksīti”, ka darbs ir pilnībā īstenots.

Tāpat viņš izcēla, ka vairākiem darbiem termiņš bija nolikts arī pēc 3. oktobra. “Mēs kā valdība, iespējams, strādāsim arī pēc vēlēšanām, kamēr izveidosies nākamā,” teica Kulbergs.

Atbildot uz jautājumu, kurš no prioritārajiem darbiem, viņaprāt, kavējas visvairāk, Kulbergs atzina, ka tas ir jautājums, kas saistīts ar valsts budžetu. Pēc viņa teiktā, no atsevišķām ministrijām esot redzama pretestība sniegt datus. “Bet jebkurā gadījumā budžetu pieņem nākamā valdība,” uzsvēra premjers. Pašreizējai valdībai esot jāsagatavo “ceļa karte” jeb vairāki scenāriji, kā virzīties ar budžetu.

Kopumā Kulbergs sevis vadītās valdības darbu vērtējot virs vidējā līmeņa.

Jau ziņots, ka līdz augusta pirmajai pusei no 61 valdības ministru prioritārajiem darbiem pilnībā īstenoti bija septiņi.

Ziņots arī, ka šī valdība bija apņēmusies koncentrēties uz darbiem, ko var paveikt 14. Saeimas laikā, partneriem vienojoties par konkrētu prioritāri darāmo darbu sarakstu. Par valdības prioritātēm noteikta valsts drošība, tostarp arī drošas vēlēšanu norises nodrošināšana, cīņa pret korupciju un karteļiem, valsts budžeta stabilitāte un efektīva pārvaldība, Latvijas ekonomikas attīstība un konkurētspēja. Tāpat īpaša uzmanība tiks veltīta aktuālajiem jautājumiem veselības, labklājības, demogrāfijas un citās nozarēs.

Kulbergs iepriekš solīja ministru darbus vērtēt vismaz reizi mēnesī.

Lasiet arī: 

Zināmi pārbaužu rezultāti, vai Carnikavā bērnus sakodušie suņi ir slimi ar trakumsērgu

Šlesers aicina Krievijas pensionāriem ļaut “mierīgi nomirt” Latvijā

Orhideja dzeltē un vīst – viens izplatīts ieradums var sabojāt augu

Eksperti: Suņa uzbrukums cilvēkam nav automātisks iemesls eitanāzijai

Bite un Stepaņenko apmainās pārmetumiem par augstprātību un demagoģiju

Īpaši labvēlīgi astroloģiskie aspekti četrām zodiaka zīmēm šoruden nesīs naudu

The post Kulbergs sagaida, ka valdība nebūs kā tipisks students, kurš atstāj visu uz pēdējo nakti appeared first on BNN.LV .

“Nevajag būt tik augstprātīgam, arī jūs saņemat valsts finansējumu, kuru maksā tie paši cilvēki, par kuriem jūs smejaties,” dzēlīgi izteicās Stepaņenko.

Diskutējot par uzņēmējdarbību un konkrēti pieminot vēja parkus, kas izpelnījušies sabiedrības kritiku, “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” premjera amata kandidāte Jūlija Stepaņenko norādīja, ka būtiskākais šajā gadījumā esot saglabāt cilvēku veselību un neskartu dabu. “Tā elektrība, kas tiek ražota, izmantojot mūsu vidi, mūsu cilvēku veselību, tā nemaz nepaliek Latvijā… Un tie paši bāleliņi, kas brauc šeit un stāsta saviem kaimiņiem, ka viņiem būs lētāka elektrība, ka viņiem būs bērnu laukumiņš, viņi ir tie, kas iznīcina mūsu valsti!” šādu viedokli pauda Stepaņenko.

Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite, klausoties viņas teikto, māja ar galvu viegli smīnot un pēc tam noteica, ka šādus apgalvojumus nevēlas komentēt.

Par to premjera amata kandidātei bija savs sakāmais: “Godīgi sakot, nevajag būt tik augstprātīgam, jo jūs jau arī esat tas pārstāvis, kas pārtiek no iedzīvotāju nodokļiem. Arī jūs saņemat valsts finansējumu, kuru maksā tie paši cilvēki, par kuriem jūs smejaties.”

Grozot galvu un ieplešot lielas acis, Bite jautāja: “Par kādu finansējumu jūs runājat?” Bet Stepaņenko turpināja: “Tagad jūs šādi varat atļauties izturēties pret cilvēkiem, kurus gribat noniecināt, viņu viedokli un tiesības dzīvot tīrā un neskartā vidē? Es domāju, ka tas ir diezgan nosodāmi.”

Kad Stepaņenko beidza runāt, Bite stingri noteica: “Labi, ir jāatbild. Par kādu valsts finansējumu, no kā es dzīvoju, pilnīgi nav saprotams…” Viņš turpināja runāt, bet Stepaņenko steidza paskaidrot, viņa tekstā iestarpinot: “Ja mēs paskatāmies premjera Kulberga pētījumu, kas tur bijis…” Bet Bite neapstājās: “Manuprāt, ja visa pasaule un visa Eiropa, ņemsim Poliju kā piemēru, kur pilsētvidē ir integrējušies vēja parki, tie ražo atjaunojamo enerģiju un nauda paliek valstī, tad visi pasaulē ir idioti? Mēs vienīgie dzīvosim bez šīs enerģijas?”

Viņaprāt, Stepaņenko izplata dezinformāciju, kā šāda veida enerģija ietekmē cilvēku veselību. Stepaņenko centās iebilst Bitem sakot, ka šādus apgalvojumus vajag pamatot, nevis vienkārši ar tiem mētāties… Vārdu pārmaiņām punktu pielika Bite nosakot, ka ir jāmācās no citām valstīm.

Lasiet arī: 

Zināmi pārbaužu rezultāti, vai Carnikavā bērnus sakodušie suņi ir slimi ar trakumsērgu

Šlesers aicina Krievijas pensionāriem ļaut “mierīgi nomirt” Latvijā

Orhideja dzeltē un vīst – viens izplatīts ieradums var sabojāt augu

Eksperti: Suņa uzbrukums cilvēkam nav automātisks iemesls eitanāzijai

Noskaidrots, kur, visticamāk, atradušies latvieši nelaimes brīdī Himalajos 

Īpaši labvēlīgi astroloģiskie aspekti četrām zodiaka zīmēm šoruden nesīs naudu

The post Bite un Stepaņenko apmainās pārmetumiem par augstprātību un demagoģiju appeared first on BNN.LV .

Savukārt veterinārmedicīnas doktors un Latvijas Veterinārārstu biedrības prezidents Ilmārs Dūrītis norāda, pasaulē ir izstrādātas sakošanas smaguma skalas, kas ļauj objektīvāk izvērtēt notikušo.

Dūrītis uzskata, ka pēc suņa uzbrukuma cilvēkam lēmums par dzīvnieka eitanāziju jāpieņem, rūpīgi izvērtējot nodarīto miesas bojājumu smagumu un apstākļus. Vienlaikus sabiedrības drošība nedrīkst nonākt pretrunā ar dzīvnieku aizsardzību.

Dūrītis uzsver, ka būtiski ir izprast sakošanas un savainošanas faktu, kā arī skaidri noteikt, kādos gadījumos būtu pieļaujams lemt par dzīvnieka eitanāziju. “Ne katrs suņa nodarīts savainojums automātiski nozīmē nepieciešamību dzīvnieku eitanazēt. Ir arī tādi gadījumi, kad, piemēram, veterinārārsta kabinetā suns sakož savu saimnieku vai asistentu. Un tas ir pavisam cits stāsts. Pasaulē ir izstrādātas sakošanas smaguma skalas, kas ļauj objektīvāk izvērtēt notikušo,” tā Dūrītis.

Viņš gan arī norāda, ka gadījumā, ja suns cilvēkam nodarījis smagus miesas bojājumus, būtu absurdi liegt iespēju tiesiski reaģēt. “Ir nepieciešams atrast līdzsvaru starp sabiedrības un cilvēka drošību, un dzīvnieka aizsardzību.”

Latvijas Kinoloģiskās federācijas viceprezidente Ilze Pētersone–Godmane piekrīt, ka katra situācija jāvērtē atsevišķi, tomēr norāda uz iespējamu atkārtota uzbrukuma risku. Viņas ieskatā pēc uzbrukuma jāvērtē, vai konkrētais suns arī turpmāk varētu apdraudēt cilvēkus un vai tā turēšana izolācijā vai stingrā kontrolē patiešām atbilst sabiedrības interesēm. “Ja suns vienreiz ir uzbrucis, ja viņš ir sajutis asiņu garšu un šo dominances, pārākuma sajūtu pār indivīdu, tas var atkārtoties,” viņa piebilst.

Lasiet arī: 

Zināmi pārbaužu rezultāti, vai Carnikavā bērnus sakodušie suņi ir slimi ar trakumsērgu

Šlesers aicina Krievijas pensionāriem ļaut “mierīgi nomirt” Latvijā

Orhideja dzeltē un vīst – viens izplatīts ieradums var sabojāt augu

VIDEO | “Attiecībās ar Kasparu es jūtos kā suns,” atklāj Olga Kambala

Noskaidrots, kur, visticamāk, atradušies latvieši nelaimes brīdī Himalajos 

Īpaši labvēlīgi astroloģiskie aspekti četrām zodiaka zīmēm šoruden nesīs naudu

The post Eksperti: Suņa uzbrukums cilvēkam nav automātisks iemesls eitanāzijai appeared first on BNN.LV .

Lai gan tas faktiski izslēdz iespēju, ka dzīvnieki varētu būt slimi ar trakumsērgu, suņu izolācija un novērošana tiks turpināta līdz šī gada 17. septembrim, kad tos atkārtoti novērtēs veterinārārsts.

Šos drošības pasākumus, tostarp asins paraugu ņemšanu, Pārtikas un veterinārais dienests noteica pēc tam, kad tika noskaidrots, ka bērniem uzbrukušie suņi nav laikus revakcinēti pret trakumsērgu.

Tikmēr Latvijas Republikas prokuratūra informē, ka par 4. septembrī Carnikavā notikušo divu suņu uzbrukumu bērnudārza audzēkņiem Valsts policijā nekavējoties – notikuma dienā – tika uzsākts kriminālprocess, kurā stingrā prokuratūras uzraudzībā turpinās izmeklēšana. Incidentā cieta seši bērni, no kuriem divi tika hospitalizēti.

“Prokuratūra aktīvi uzrauga kriminālprocesa norisi, un pirmstiesas izmeklēšanas ietvaros tiek veiktas visas nepieciešamās procesuālās darbības. Vienlaikus šajā kriminālprocesā īpaši būtiski ievērot cietušo bērnu intereses un ņemt vērā viņu psiholoģisko stāvokli, nodrošinot līdzsvaru starp bērnu interešu aizsardzību un nepieciešamību veikt pilnīgu, objektīvu un vispusīgu izmeklēšanu. Ikvienā kriminālprocesā primāri jānodrošina kvalitatīva procesuālo darbību veikšana un visu būtisko apstākļu noskaidrošana, savukārt sabiedrības informēšana par izmeklēšanas gaitu ir iespējama tādā apjomā, kas nekaitē kriminālprocesa interesēm,” norāda Pierīgas prokuratūras prokurors Dainis Krasts.

Kriminālprocess šobrīd kvalificēts atbilstoši Krimināllikuma 20. nodaļai “Noziedzīgi nodarījumi pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību”. Izmeklēšana tiek veikta saskaņā ar izmeklēšanas plānu, ņemot vērā uzraugošā prokurora dotos norādījumus, un sadarbībā ar pašvaldības policiju un Pārtikas un veterināro dienestu.

Prokuratūra un Valsts policija lietas izmeklēšanai pieiet ar vislielāko rūpību, vienlaikus norādāms, ka izmeklēšanas interesēs šobrīd publiski netiek pausta detalizēta informācija par katru izmeklēšanas darbību, kas nenozīmē, ka izmeklēšana nenotiek. Kopš 4. septembra izmeklēšanas ietvaros Valsts policija īsteno pierādījumu vākšanu, un ir nozīmētas nepieciešamās ekspertīzes. To rezultāti būs būtiski turpmāku pamatotu procesuālo lēmumu pieņemšanai, uzsver  prokuratūra.

Ņemot vērā, ka notikušajā cietuši bērni, izmeklēšanas darbības tiek plānotas un veiktas īpašu uzmanību pievēršot viņu vecumam un psiholoģiskajam stāvoklim. Tiek nodrošināta individuāla pieeja katram no cietušajiem.

Lai nepieļautu bērnu atkārtotu traumēšanu, nodarīto miesas bojājumu smaguma pakāpe tiesu medicīniskajā ekspertīzē ir noteikta, pamatojoties uz NMPD un ārstniecības iestādes medicīniskajiem dokumentiem. Šādā veidā nepieciešamo informāciju par bērnu veselībai nodarīto kaitējumu iespējams iegūt bez viņu atkārtotas iesaistīšanas procesuālajās darbībās. “Bērnu pasargāšana no atkārtotas psiholoģiskas traumēšanas nav izmeklēšanas kavēšana, tā ir būtiska izmeklēšanas procesa sastāvdaļa,” uzsver prokurors.

Kopš incidenta ir veiktas arī vairākas citas procesuālās darbības, tostarp notiek darbs ar suņu saimnieku, kurš sadarbojas ar izmeklēšanas iestādi. Suņi šobrīd vairs neatrodas pie saimnieka, tie ir izolēti un neapdraud sabiedrības drošību. Par dzīvnieku turpmāko likteni tiks lemts, ņemot vērā izmeklēšanā iegūto informāciju un ekspertīžu rezultātus.

Prokuratūra aicina izmeklēšanas gaitu un kvalitāti nevērtēt tikai pēc šobrīd publiski pieejamā informācijas apjoma, jo pirmstiesas izmeklēšanā ir būtiski ne vien veikt nepieciešamās procesuālās darbības, bet arī vispusīgi pārbaudīt un izvērtēt iegūtos pierādījumus. Tāpat arī aicinām respektēt cietušo bērnu un viņu ģimeņu tiesības uz privātumu un pasargāt viņus no atkārtotas traumēšanas, vienlaikus ļaujot izmeklēšanai noritēt pilnvērtīgi un objektīvi.

Prokuratūra un Valsts policija informēs sabiedrību par izmeklēšanā noskaidroto, tiklīdz šādas informācijas publiskošana nekaitēs kriminālprocesa interesēm, cietušo bērnu tiesībām un turpmākajai izmeklēšanai. Līdz tam plašāki komentāri par atsevišķām izmeklēšanas darbībām netiks sniegti.

Lasiet arī: 

VIDEO | Elīna Gluzunova komentē baumas, ka izšķīrusies no Artjoma

Šlesers aicina Krievijas pensionāriem ļaut “mierīgi nomirt” Latvijā

Orhideja dzeltē un vīst – viens izplatīts ieradums var sabojāt augu

VIDEO | “Attiecībās ar Kasparu es jūtos kā suns,” atklāj Olga Kambala

Noskaidrots, kur, visticamāk, atradušies latvieši nelaimes brīdī Himalajos 

Īpaši labvēlīgi astroloģiskie aspekti četrām zodiaka zīmēm šoruden nesīs naudu

The post Zināmi pārbaužu rezultāti, vai Carnikavā bērnus sakodušie suņi ir slimi ar trakumsērgu appeared first on BNN.LV .

Tuska izteikumi izskanējuši tikai dienu pēc tam, kad Krievijas lidrobots trāpīja Ukrainas – Moldovas robežkontroles punktam, nogalinot divas un ievainojot vairākas personas. Pēc Višegradas grupas līderu tikšanās Bratislavā Tusks 10.septembrī informēja, ka iepriekšējā naktī, pateicoties poļu dienestu un ukraiņu kolēģu sadarbībai, novērsti tieši draudi robežkontroles punktā. Tusks nesniedza sīkāku informāciju par apdraudējuma raksturu, un neprecizēja, kurš no 18 robežkontroles punktiem bija ietekmēts.

Premjerministrs piebilda, ka notikušais ir tikai sākums visam, kas gaidāms, un piezīmēja, ka viņš no ASV Centrālās Izlūkošanas pārvaldes saņēmis diezgan precīzu informāciju par iespējamajiem starpgadījumiem turpmākajos mēnešos. Tusks sacīja, ka jābūt gataviem dažādiem scenārijiem, un gan Polija, gan Eiropai kopumā jābūt gatavām dažādām iespējamībām ne tikai Krievijas – Ukrainas frontē, bet visā Eiropas Savienības austrumu flangā.

Pēc lidrobotu uzbrukuma Ukrainas – Moldovas robežkotroles punktam Odesas reģionā

Moldovas prezidente Maija Sandu aicinājusi paplašināt Eiropas pretgaisa aizsardzības atbalstu Ukrainai.

Krievija Ukrainas – Moldovas robežai uzbruka arī augustā.

Tusks norādīja, ka Krievija jau pievērsusies provokatīviem uzbrukumiem robežkontroles punktiem, piemēram, Moldovā, un esot sagaidāmas līdzīgas darbības uz arī uz Ukrainas robežām ar citām valstīm.

Augustā, pēc tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti (Mark Rutte), Tusks brīdināja, ka eskalācija no krievu puses pastiprinās, un aicināja sniegt pretgaisa aizsardzību Ukrainai, jo tā ir būtiska arī poļu drošībai. Poļu premjerministrs teica, ka nākamie seši mēneši var būt izšķiroši, un nevar izslēgt provokācijas pret NATO valstīm.

Lasiet arī: Polija izslēdz iespēju valstī izvietot kodolieročus

Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!

The post Polijas premjerministrs brīdina par iespējamiem krievu uzbrukumiem appeared first on BNN.LV .